Lendlīze

Prezidents Rūzvelts paraksta likumprojektu par Lend-Lease, lai sniegtu palīdzību Lielbritānijai un Ķīnai (1941. gada marts)

Lendlīze (angļu: Lend-Lease), formāli Lendlīzes akts jeb Akts par Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības veicināšanu (An Act to Promote the Defense of the United States) bija militārās un ekonomiskās palīdzības programma, ko Otrā pasaules kara laikā īstenoja Amerikas Savienotās Valstis, lai atbalstītu savas sabiedrotās valstis cīņā pret Ass valstīm. Programma oficiāli tika pieņemta 1941. gada 11. martā pēc ASV prezidenta Franklina D. Rūzvelta ierosinājuma. Lendlīzes likums paredzēja, ka ASV varēja “aizdot, iznomāt vai citādi nodot” jebkuru materiālu, kas tika uzskatīts par būtisku valsts aizsardzībai.

Līdz programmas beigām 1945. gadā tika izsniegta palīdzība vairāk nekā 50 miljardu ASV dolāru apmērā, kas mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru. Apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts Lielbritānijai, aptuveni 11 miljardi – Padomju Savienībai, 3 miljardi – Francijai un 1,6 miljardi – Ķīnas Republikai. Padomju Savienība saņēma plašu atbalstu – tai tika piegādāti vairāk nekā 400 000 kravas automobiļu, 13 000 tanku, 14 000 lidmašīnu, milzīgi apjomi pārtikas un rūpniecības iekārtu. Šī palīdzība būtiski uzlaboja PSRS spējas turpināt karadarbību pret nacistisko Vāciju, īpaši kritiskajos brīžos, piemēram, Staļingradas kaujas laikā.

Lendlīzes programma ne tikai pastiprināja sabiedroto militāro spēku, bet arī iezīmēja jaunu posmu ASV ārpolitikā – aktīvāku iesaistīšanos pasaules notikumos, vēl pirms tās oficiālas iesaistīšanās karā pēc Japānas uzbrukuma Pērlhārborai 1941. gada decembrī.

Lendlīzes noteikumi

Sarkanās armijas karavīri Bukarestē ar britu Universal Carrier, kas piegādāts saskaņā ar lendlīzes programmu

Saskaņā ar šīs programmas noteikumiem, ASV piegādāja ieročus, pārtiku, transportu, tehnoloģijas un izejvielas sabiedrotajām valstīm. Palīdzība no ASV puses netika uzskatīta par tradicionālu aizdevumu. Viss, kas tika izlietots kara laikā, nebija jāatmaksā. Savukārt materiāli, kas palika pāri pēc kara, bija jāatdod vai jāmaksā par tiem. Lendlīzes nosacījumi bija elastīgi, jo galvenais mērķis bija nodrošināt uzvaru pār kopīgo ienaidnieku – nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem.

Pēc kara tika veiktas sarunas par atmaksu, un, piemēram, Padomju Savienība beigās piekrita samaksāt tikai nelielu daļu no saņemtā apjoma. Pēc PSRS sabrukuma 1993. gada aprīlī Krievijas Federācija pārņēma visu padomju parādu, tostarp lendlīzes saistību pret ASV, samaksu. Padomju Savienības parāds par piegādēm tika pilnīgi samaksāts un slēgts 2006. gada 21. augustā kā daļa no Parīzes kluba vienošanās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lendlīze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)