No 1942. gada jūnija līdz 1945. gada jūlijam komandēja Ļeņingradas fronti. Šajā laikā Govorovs plānoja karadarbību Ļeņingradas blokādes apstākļos. 1943. gada janvārī kopā ar Volhovas fronti tika veikta Ļeņingradas atbloķēšana. 1944. gada janvārī un februārī kaujās tika ieņemts Ļeņingradas apgabals. 1944. gada jūnija Viborgas operācijas rezultātā tika sakauti somu spēki, operācijas rezultātā tika radīti apstākļi, kuru rezultātā Somija atteicās no karadarbības pret PSRS. 1944. gada septembrī/novembrī Ļeņingradas frontes karaspēks ieņēma Igauniju un Vidzemi, un 1944. gada 16. oktobrī arī Rīgu. 1945. gada 1. aprīļa Ļeņingradas frontes sastāvā tika iekļautas arī padomju karaspēka daļas, kas cīnījās Kurzemes katla frontē, un līdz Vācijas kapitulācijai Govorovs komandēja arī šīs kaujas operācijas, kara beigās pieņemdams vācu karaspēka kapitulāciju.
Pēc kara komandēja Ļeņingradas kara apgabalu, pēc 1946. gada aprīļa ieņemdams dažādus citus augstus militāros amatus, tai skaitā PSRS kādu laiku bija PSRS pretgaisa aizsardzības spēku komandieris. Miris 1955. gadā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leonīds Govorovs.
.svg){kind=small}