Pāriet uz saturu

Leonīds Jarošs

Vikipēdijas lapa
Leonīds Jarošs
Леони́д Я́рош
Personīgā informācija
Dzimis 1957. gada 22. jūnijā (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Gorica, Menas rajons, Čerņihivas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās šaha problēmists
Augstskola Kazaņas Valsts kultūras institūts

Leonīds Jarošs (krievu: Леони́д Влади́мирович Я́рош; dzimis 1957. gada 22. jūnijā ir padomju un krievu šaha problēmists.[1]

R. Nežmetdinova vārdā nosauktā Kazaņas šaha un dambretes kluba pirmais direktors.

Šaha kompozīcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jarošs bija pirmais pasaulē, kam 1983. gadā izdevās sastādīt legālu Babsona taska tiešā mata uzdevumu. Šī uzdevuma 2. versija, kas publicēta 1983. gada augustā žurnālā Шахматы в СССР № 8, atzīta par vienu no labākajiem uzdevumiem šaha kompozīcijas vēsturē.[2]

Leonīds Jarošs
Шахматы в СССР № 8, 1983
1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 4 gājienos

Uzdevuma risinājums:

1.a7
1. ... axb1D 2.axb8D Dxb2 (2. ... De4 3. Dxf4 Dxf4 4. Txf4 #) 3. Dxb3 Dc3 4. Dbxc3 #
1. ... axb1T 2.axb8T Txb2 3. Txb3 Kxc4 4. Da4 #
1. ... axb1L 2.axb8L Le4 3. Lxf4 Lxa8 4. Le3 #
1. ... axb1Z 2.axb8Z Zxd2 3. Dc1 Ze4 4. Zc6 #
Šis uzdevums ieguvis 1.-2. vietu PSRS 17. individuālā šaha kompozīcijas čempionātā.[3]

L. Jarošs sastādījis apmēram 60 šaha kompozīcijas, daži viņa darbi publicēti FIDE albumos. Viņš ir pasaules čempions (4. WCCT, 2004) Krievijas komandas sastāvā.[4][5]

Tatarstānas Nopelniem bagātais sporta meistars.[6]

  • Л. В. Ярош. Поле чудес — 64 (krievu). Казань : Татарское кн. изд-во, 2003. 327. lpp. ISBN 5-298-01177-2.
  1. L. Jaroša profils mājaslapā Chess Composers (angliski)
  2. Babsona taska vēsture (angliski)
  3. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 467. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  4. Pasaules komandu čempionātu rezultāti
  5. Jaroša uzdevums 4. čempionātā
  6. Аксенов Е. «Наследники Наима аль-Хадима». // «Вечерняя Казань», № 115 (2845). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-25. Skatīts: 2012-4-13.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]