Leonīds Kučma

Leonīds Kučma
	Ukrainas premjerministrs
	Amatā; 1992. gada 13. oktobris — 1993. gada 21. septembris
Prezidents	Leonīds Kravčuks
Priekštecis	Valentīns Simoņenko
Pēctecis	Juhims Zvjahiļskis
	2. Ukrainas prezidents
	Amatā; 1994. gada 19. jūlijs — 2005. gada 23. janvāris
Premjerministrs	Vitālijs Masols; Evhens Marčuks; Pavlo Lazarenko; Vasiļs Durdiņecs; Valērijs Pustovoitenko; Viktors Juščenko; Anatolijs Kinahs; Viktors Janukovičs; Mikola Azarovs
Priekštecis	Leonīds Kravčuks
Pēctecis	Viktors Juščenko
Dzimšanas dati	1938. gada 9. augustā (85 gadi); Čaikine, Čerņihivas apgabals, Ukrainas PSR (Novhorodas-Siverskas rajons, Ukraina)
Dzīvesbiedrs(-e)	Ludmila Tumanova
Profesija	inženieris-mehāniķis
Paraksts

Leonīds Kučma (ukraiņu: Леонід Данилович Кýчма; dzimis 1938. gada 9. augustā) ir Ukrainas politiķis. Bijis premjerministrs no 1992. līdz 1993. gadam, kā arī Ukrainas prezidents no 1994. līdz 2005. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gada 9. augustā, Čerņihivas apgabala Čaikines ciemā, mežsarga ģimenē. Sākoties Otrajam pasaules karam, tēvs aizgāja armijā un 1942. gadā gāja bojā. Kara laikā, atriebjoties partizāniem, vācieši nodedzināja Čaikines ciemu. Atraitne ar trim bērniem patvērās blakus ciemā, dzīvoja skolā. Pēc kara viņi atgriezās Čaikinē, sākumā dzīvoja zemnīcā. Māte strādāja kolhozā. Vēlāk māte mudināja dēlu mācīties. Ciemā bija tikai pamatskola, bet 1952. gadā viņš sāka apmeklēt vidusskolu, kas atradās 9 km attālumā.^[1]

1955. gadā Leonīds Kučma iestājās Dņepropetrovskas valsts universitāti mehānikas inženiera specialitātē. Pēc universitātes beigšanas 1960. gadā Kučma sāka strādāt raķešbūves konstruktoru birojā Južnoje. 28 gadu vecumā kļuva par raķešu nesēja "Ciklons-2" izmēģinājumu tehnisko vadītāju Baikonuras kosmodromā. 1982. gadā kļuva par rūpnīcas Južmaš ģenerālkonstruktora pirmo vietnieku. 1986. gadā Kučma kļuva par rūpnīcas Južmaš ģenerāldirektoru. Šajā amatā bija līdz 1992. gadam.^[2]

No 1992. gada oktobra līdz 1993. gada septembrim Leonīds Kučma bija Ukrainas premjerministrs. 1994. gada 10. jūlijā ievēlēts par Ukrainas prezidentu. 1999. gadā tika pārvēlēts uz otro termiņu. Bija amatā līdz 2005. gadam.

Sākoties militārajam konfliktam Ukrainas austrumos, Kučma iesaistījās miera sarunās.^[3] 2014. gada 23. jūnijā Kučma pārstāvēja Ukrainu kontaktgrupas sarunās Doneckā, kur tika panākta uguns pārtraukšana. Pēc tam Kučma tika norīkots par Ukrainas pārstāvi trīspusējās sarunās Minskā. 2014. gada 5. septembrī, pārstāvot Ukrainu, parakstīja Minskas protokolu. Bija šajā kontaktgrupā līdz 2018. gada 28. septembrim, kad paziņoja par aiziešanu no šī posteņa, atsaucoties uz savu 80 gadu vecumu. Tomēr pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūguma atgriezās, un 2019. gada 3. jūnijā atkal tika norīkots par Ukrainas pārstāvi kontaktgrupā.^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leonīds Kučma.
Кучма Леонид Данилович. Биография ladno.ru
Леонид Кучма: биография уходящего президента NEWSru

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Valentīns Simoņenko	Ukrainas premjerministrs 1992 — 1993	Pēctecis: Juhims Zvjahiļskis
Priekštecis: Leonīds Kravčuks	Ukrainas prezidents 1994 — 2005	Pēctecis: Viktors Juščenko

[1] «Леонид Кучма: «Все время борьба. Ни одного важного решения без борьбы, без противостояния, без сопротивления...»». fakty.ua.

[2] «Кучма Леонид Данилович». lb.ua.

[3] «Обуздать империю». Радио Свобода.

[4] «Зеленский вернул Кучму в контактную группу по Донбассу». rbc.ru.

[1]

[2]

[3]

[4]