Leonīds Kristovskis
| Leonīds Kristovskis | |
|---|---|
| Dzimis |
1923. gada 2. aprīlī Rīga,  Latvija |
| Miris |
2018. gada 2. maijā (95 gadu vecumā) Rīga |
| Nozares | Tēlniecība |
| Mācījies | Latvijas Mākslas akadēmija |
Leonīds Kristovskis (1923-2018) bija Latvijas tēlnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1923. gada 2. aprīlī Rīgā PSRS vēstniecības darbinieka Vladimira Kristovska ģimenē,[1] arī viņa vecākais brālis Vladimirs Rapiķis kļuva par tēlnieku. No 1938. līdz 1942. gadam strādāja par ģipša formētāju Gorkijas mākslas biedrības «Mākslinieks» tēlniecības darbnīcā. Piedalījās Otrajā pasaules karā 201. latviešu strēlnieku divīzija sastāvā.[1] Pēc kara darbojās Baltijas kara apgabala štābā, studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, studijas beidza 1954. gadā ar diplomdarbu «1905. gads» (vadītājs Teodors Zaļkalns). Strādāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā par bronzas liešanas meistaru (1953-1956), tad bija Latvijas Mākslinieku savienības kombināta «Māksla» tēlniecības darbnīcas vadītājs Gaujas ielā 9 (1956-1959).
Miris Rīgā 2018. gada 2. maijā.[2]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- skulptūra «Lāčplēša cīņa ar pūķi» Jūrmalā (kopā ar tēlnieku Vladimiru Rapiķi, 1953),
- Otrā pasaules kara piemineklis Balvos (1961),
- kapara kalums Pļaviņu HES (1965),
- Uzvaras pieminekļa skulpturālā grupa «Karavīri atbrīvotāji» (sadarbībā ar tēlnieku Ļevu Bukovski, 1981),
- skulptūra «Starts» pie Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» Jūrmalā (1985)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 О чем молчат бронзовые солдаты? Рассказывает создатель памятника Освободителям Риги Алла Березовская, baltnews.com 2019. gada 9. maijā
- ↑ Mūžībā aizgājis tēlnieks Leonīds Kristovskis TVNET 2018. gada 10. maijā
|