Lestera

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lestera
Pilsēta
Leicester
Lestera
Ģerbonis: Lestera
Ģerbonis
Lestera (Apvienotā Karaliste)
Lestera
Lestera
Koordinātas: 52°38′N 1°08′W / 52.633°N 1.133°W / 52.633; -1.133Koordinātas: 52°38′N 1°08′W / 52.633°N 1.133°W / 52.633; -1.133
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts daļa Karogs: Anglija Anglija
Reģions Austrummidlenda
Grāfiste Lesteršīra
Dibināta 50
Platība
 • Pilsēta 73,32 km2
Iedzīvotāji (2014)
 • Pilsēta 337 653
 • blīvums 4 605,2/km²
 • adm. rob. 509 000
 • aglomerācija 836 484
Mājaslapa www.leicester.gov.uk
Lestera Vikikrātuvē

Lestera (angļu: Leicester) ir Anglijas pilsēta un vienotā pašvaldība, kas atrodas Anglijas centrālajā daļā pie Souras upes. Tā ir Lesteršīras grāfistes tradicionālā galvaspilsēta, kaut gan mūsdienās tajā administratīvi neietilpst. Tā ir arī Austrummidlendas reģiona lielākā pilsēta. Pēc 2014. gada datiem Lesteras teritorijā dzīvo 337 653 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā 836 484 iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Lielbritānijas desmitā lielākā pilsēta un 88. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.

Lestera ir pazīstama kā viena senākajām Anglijas pilsētām, jo dibināta 50. gadā. Tās teritorijā apglabāts Anglijas karalis Ričards III Jorks. Pilsētas teritorijā saglabājies liels skaits senu ēku.

Mūsdienās pilsēta ir pazīstama kā etniski ļoti jaukta pilsēta. Ap 40% no mūsdienu Lesteras iedzīvotājiem nav Eiropas izcelsmes un pilsētas iedzīvotāju sastāvu veido liels pakistāniešu un indiešu skaits. Tiek lēsts, ka Lestera būs pirmā pilsēta Anglijā, kurā angļu izcelsmes iedzīvotāju būs mazāk par iebraucējiem. Lestera ir pazīstama arī ar regbija klubu "Leicester Tigers", kas spēlē Anglijas augstākajā regbija līgā (Guinness Premiership).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Monmutas Džefrija ziņām pilsētu dibinājis mītiskais britu karalis Leirs, nosaucot par Kerleiru (Kaerleir). Arī mūsdienās pilsētas nosaukums velsiešu valodā ir Kerlīra (Caerlŷr). Pašu karali pēc leģendas karaliene Kordēlija apglabāja zem Souras upes. Šos notikumus par pamatu lugai "Karalis Līrs" izmantojis Viljams Šekspīrs.

Pirms romiešu ierašanās Lestera bija ķeltu cilts koreltauvu (corieltauvi) galvenais centrs. Ap 50. gadu romieši šeit nodibināja pilsētu, kuru sauca par Rate Koreltauvora (Ratae Corieltauvorum), kas kļuva par vienu no svarīgākajām romiešu pilsētām Britānijā. Pēc romiešu aiziešanas pilsēta panīka. No VII līdz IX gadsimtam Lestera bija bīskapijas centrs (bīskapiju atjaunoja 1927. gadā). Kad Angliju pakļāva t. s. dāņi, tā kļuva par vienu no Danelāga centriem. XI gadsimtā Lestera zaudēja pilsētas tiesības (atjaunotas tikai 1919. gadā).

1265. gadā Simons de Monfors piespieda Anglijas karali Henriju III Lesterā akceptēt pirmā brīvi vēlētā Anglijas parlamenta sanākšanu. 1485. gadā Lesterā tika apglabāts pēdējais Jorkas dinastijas Anglijas karalis Ričards III. 1530. gadā Lesterā mira kardināls Tomass Volsijs.

XVIII gadsimta beigās caur pilsētu tika izbūvēts kanāls, kas savienoja to ar Londonu un Birmingemu, veicinot rūpniecības attīstību. Lestera attīstījās kā trikotāžas un apavu ražošanas centrs. XX gadsimtā attīstījās arī mašīnbūve, tomēr mūsdienās šīs rūpniecības sfēras pilsētā ir panīkušas. Pēc Otrā pasaules kara pilsētā strauji palielinājās iebraucēju skaits no bijušajām britu kolonijām, tāpēc XX gadsimta 70. gados Lestera bija viens no ietekmīgākajiem labējās partijas Britu nacionālā fronte (British National Front) centriem.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lesterā ir dzimuši: