Leviatāns (mitoloģija)
Leviatāns (ivritā: לִוְיָתָן, Livjatan) ir milzīga jūras būtne un mītiskais briesmonis, kas minēts Ebreju Bībelē, vēlāk arī kristīgajā un jūdu tradīcijā. Leviatāns simbolizē haosu, nevaldāmos dabas spēkus un dievišķās varas pārākumu pār pirmatnējo nekārtību. Tas ir viens no pazīstamākajiem mitoloģiskajiem jūras briesmoņiem Rietumu kultūrā.
Etimoloģija
[labot | labot pirmkodu]Nosaukums Leviatāns cēlies no ivrita vārda Livjatan (לִוְיָתָן), kura izcelsme tiek saistīta ar sakni, kas nozīmē "saritināties", "savīties" vai "spirālveidīgs". Tādēļ Leviatāns bieži aprakstīts kā milzīga čūskveidīga vai pūķim līdzīga jūras radība.
Bībelē
[labot | labot pirmkodu]Leviatāns vairākkārt minēts Vecajā Derībā. Visplašākais apraksts atrodams Ījaba grāmatā (40.–41. nodaļa), kur tas attēlots kā ārkārtīgi spēcīgs radījums, kuru neviens cilvēks nespēj pakļaut. Aprakstā uzsvērta tā neievainojamība, milzīgais spēks un biedējošais izskats.
Leviatāns minēts arī Psalmos, kur Dievs to radījis kā jūras iemītnieku, kā arī Jesajas grāmatā, kur pravietots, ka Dievs pēdējā dienā uzvarēs Leviatānu, simbolizējot haosa un ļaunuma sakāvi.
Mitoloģiskā nozīme
[labot | labot pirmkodu]Daudzi pētnieki uzskata, ka Leviatāna tēls radies Seno Tuvo Austrumu mitoloģiju ietekmē. Tas tiek salīdzināts ar Ugarita mītu jūras čūsku Lotanu (Lotan) un Mezopotāmijas haosa briesmoņiem, kurus uzvar dievi radīšanas mītos.
Leviatāns simbolizē pirmatnējo haosu, kuru dievišķā vara pakļauj, radot sakārtotu pasauli. Šis motīvs sastopams vairākās Tuvo Austrumu kultūrās.
Vēlākās tradīcijas
[labot | labot pirmkodu]Jūdu tradīcijā Leviatāns dažkārt tiek attēlots kā viens no radījumiem, kurš dzīvos līdz pasaules galam. Atsevišķos rabīniskajos tekstos minēts, ka pēc pasaules beigām taisnīgie mielosies ar Leviatāna gaļu.
Kristīgajā tradīcijā Leviatāns nereti simbolizē Sātanu, grēku vai haosu. Viduslaikos tas bieži tika attēlots kā elles briesmonis vai pūķis.
Kultūrā
[labot | labot pirmkodu]Leviatāna tēls plaši izmantots literatūrā, mākslā, kino, videospēlēs un populārajā kultūrā. Tas kļuvis par simbolu milzīgam spēkam, jūras stihijai un nevaldāmai varai.
Par godu šim mitoloģiskajam tēlam angļu filozofs Tomass Hobss savu 1651. gada darbu nosauca par Leviatānu, izmantojot jūras briesmoni kā spēcīgas un vienotas valsts simbolu.