Apdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1150. gadā kā Lauzicas markgrāfistes daļa un 1220. gadā ieguva Magdeburgas tiesības. No 1329. gada atradās Saksijas-Vitembergas hercoga īpašumā. 1367. gadā imperators Kārlis IV to iekļāva Bohēmijas sastāvā. 1623. gadā Bohēmijas karalis, imperators Ferdinands II Libeni iedeva kā ķīlu Saksijas kūrfirstam Johanam Georgam I, bet 1635. gadā tā tika atzīta par Saksijas īpašumu. Pēc Napoleona kariem Libene tika iekļauta Prūsijas sastāvā, vēlāk iekļaujoties Vācijas impērijā. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 27. aprīlī to ieņēma PSRS karaspēks. Pēc kara tā ietilpa VDR.