Lidosta "Jūrmala"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lidosta «Jūrmala»
Lidosta «Jūrmala»
Lidostas pasažieru terminālis (2014)
IATA: navICAO: EVJA
Lidosta «Jūrmala» (Latvija)
Lidosta «Jūrmala»
Lidosta «Jūrmala»
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips civilā
Īpašnieks SIA "Tukums Airport"
Atrašanās vieta

Smārdes pagasts,

Engures novads, Latvija
Augstums vjl 232 ft / 71 m
Koordinātas 56°56′33″N 23°13′26″E / 56.94250°N 23.22389°E / 56.94250; 23.22389Koordinātas: 56°56′33″N 23°13′26″E / 56.94250°N 23.22389°E / 56.94250; 23.22389
Mājaslapa jurmalaairport.com
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
13/31 2502 betons

Lidosta «Jūrmala» (ICAO: EVJA; iepriekš — Tukuma lidosta, ICAO: EVTA, EVTJ) ir gaisa pārvadājumu lidlauks[1] Engures novadā 4 km no Tukuma centra. Izveidots bijušajā militārajā lidlaukā, kas agrāk bija viens no galvenajiem PSRS militārajiem lidlaukiem Latvijā. Sertificēts (2014) vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.[2] Lidlaukā ir viens 2502 m garš un 45 m plats betona plātņu seguma skrejceļs. 2010. gadā lidostā uzbūvēts termināls pasažieru lidostas vajadzībām. 2015. vasarā pēc ilgstošām grūtībām ar ietekmi uz vidi novērtējuma apstiprināšanu lidostai tika atņemta sertifikācija. Tas notika iespējamas lidostas īpašnieku un patiesā labuma guvēju saistības ar nelikumīgām darbībām un kontrabandas riska dēļ.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Militārais lidlauks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma lidlauks iekārtots pirms 1939. gada. Otrā pasaules kara laikā to izmantoja Vācijas kara aviācijas Luftwaffe vajadzībām.[4] 1944. gada rudenī tajā bija stacionēts aviācijas leģions Luftwaffen-Legion Lettland.[5] Aukstā kara laikā PSRS Jūras kara spēki šeit iekārtoja savu militāro lidlauku, kura uzdevums bija kontrolēt gaisa telpu virs Baltijas jūras un karadarbības gadījumā veikt uzlidojumus objektiem Baltijas jūras reģionā.

Lidlaukā bāzējās Baltijas kara flotes 668. bumbvedēju aviācijas pulks (668-й бомбардировочный авиационный полк, 668-й БАП) ar bumvedējiem Jak-28I un Jak-28L, kas atradās angāros un bija neredzami no augšas. 1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukos stacionētās lidmašīnas veica kaujas operāciju pret Rīgas jūras līcī esošo pretzemūdeņu kuģi "Сторожевой", uz kura bija sākusies pret PSRS vadību vērsta sacelšanās.[6] Līdz 1989. gadam lidlauka noliktavās glabājās 24 kodolgalviņas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat padomju karaspēka izvešanai (t.i. no 1991. līdz 1993. gadam) Tukuma lidlaukā bija stacionēts 240. Sevastopoles-Berlīnes Jūras triecienaviācijas pulks (240-й гвардейский морской штурмовой авиационный Севастопольско-Берлинский полк, 240-й МШАП ВВС) ar 29 virsskaņas bumbvedējiem Su-24.[7][8][9]

Pēc Krievijas karaspēka izvešanas lidlauku pārņēma Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Lidlauku bija plānots izmantot kā rezerves lidlauku gadījumam, ja Rīgas lidosta tiktu bloķēta. Daļa no teritorijas, kuru nebija plānots izmantot militārajām vajadzībām, tika nodota vietējām pašvaldībām (Smārdes, Slampes u.c. pagastiem). Daļa zemes tika privatizēta, bet daļu paturēja pašvaldības savām vajadzībām, piemēram, Smārdes pagasts izmantoja teritorijas daļu, kur atradās daudzdzīvokļu nami, industriālā parka izveidei. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki, atsakoties no sākotnējām iecerēm, veica teritorijas privatizācijas procesu un tā nokļuva privātpersonu rokās.

Pasažieru lidosta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā Tukuma lidlauka atjaunošanai dibināja uzņēmumu SIA "Tukums Airport", kurā 50% piederēja Smārdes pagastam, bet otra puse - "K.S. AVIA". Pagasts uzņēmuma izveidē investēja zemi, bet "K.S.AVIA" līdzekļus lidlauka atjaunošanai. Pēc "Lursoft" datiem Tukuma lidlauks pastarpināti caur uzņēmumu "K.S.AVIA" gandrīz pilnībā piederēja Latvijas uzņēmējiem Konstantīnam Soloduham un Sergejam Ščukinam.[10]

SIA "Tukums Airport" bijušajā militārajā lidlaukā 2010. gada janvārī sāka celt pasažieru termināli. Kopējās investīcijas līdz 2010. gada vidum sasniedza četrus miljonus latu. 2010. gada rudenī lidostas skrejceļš aprīkoja ar īpašu gaismas signālu sistēmu, kas lidmašīnām ļauj pacelties diennakts tumšajā laikā. Lidostas "Jūrmala" attīstības plānā bija zema budžeta aviokompāniju (piemēram, Ryanair, Norwegian, Wizz Air) piesaiste no lidostas "Rīga".[11]. Šī plāna īstenošanu ilglaicīgi ierobežoja nespēja saskaņot lidostas attīstības ietekmes uz vidi izvērtējumu un vietējo iedzīvotāju pretestība, bet 2015. gada vasarā lidostai atņēma sertifikāciju tās īpašnieku iespējamu nelikumīgu darbību risku dēļ.[3]

2017. gadā notika uzņēmuma SIA "Sky Port" (iepriekšējais nosaukums - SIA "Tukuma lidosta") īpašnieku maiņa un par lidostas stratēģisko investoru kļuva uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījās valde, par kuras priekšsēdētāju kļuva Juris Rekšņa.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]