Lidzbarka Varmiņska

Lidzbarka Varmiņska
Lidzbarka Varmiņska;
	Bīskapa viduslaiku pils Lidzbarkā Varmiņskā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Lidzbarka Varmiņska
	Koordinātas: 54°07′00″N 20°35′00″E / 54.11667°N 20.58333°EKoordinātas: 54°07′00″N 20°35′00″E / 54.11667°N 20.58333°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis	Lidzbarkas apriņķis
Pilsētas tiesības	1308
Platība
• Kopējā	14,34 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	14 878
• blīvums	1 143/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.lidzbarkwarminski.pl/
	Lidzbarka Varmiņska Vikikrātuvē

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lidzbarka Varmiņska

Lidzbarka Varmiņska (poļu: Lidzbark Warmiński) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Olštinas pie Linas upes. Līdz 1945. gadam vairāk pazīstama ar vācisko nosaukumu Heilsberga (Heilsberg).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms vietu 1240. gadā ieņēma Vācu ordenis, tā bija prūšu apmetne Lecbarga (Lecbarg). No 1306. gada kādus 500 gadus Heilsberga bija Varmijas bīskapijas centrs. Pēc Otrā Tornas līguma 1466. gadā Lidzbarka Varmiņska iekļāvās Polijas sastāvā kā Karaļa Prūsijas daļa.

Vairākus gadus Lidzbarkas Varmiņskas pilī dzīvoja Nikolajs Koperniks (Mikołaj Kopernik/Nicolaus Copernicus, 1473 - 1543). 16. gadsimta otrajā pusē Lidzbarkā Varmiņskā mūža pēdējos gadus pavadīja kartogrāfs un vēsturnieks Marcins Kromers (Marcin Kromer, 1512 - 1589).

1703./1704. gada ziemā pilī Lielā Ziemeļu kara laikā uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII.

1807. gada jūnijā pie pilsētas Ceturtās koalīcijas kara laikā notika Heilsbergas kauja starp frančiem Joahima Mirata un Žana Lanna vadībā un krieviem Leontija Beningsena vadībā, kurā franči svinēja uzvaru.

Pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Heilsberga iekļāvās Polijā, vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti, un pilsēta tika nosaukta līdzīgi senajam prūšu nosaukumam.