Lielā Sīrijas sacelšanās
Lielā Sīrijas sacelšanās jeb Lielā Sīrijas revolūcija (arābu: الثورة السورية الكبرى), bija plaša bruņota sacelšanās pret Francijas koloniālo varu Tuvajos Austrumos, jo īpaši mūsdienu Sīrijas un Libānas teritorijās. Tā sākās 1925. gada jūlijā un ilga līdz 1927. gadam. Šī sacelšanās bija viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pretošanās mēģinājumiem pret Francijas mandātu šajā reģionā pēc Pirmā pasaules kara.
Sacelšanās sākās 1925. gada jūlijā Hauranas reģionā, kur to vadīja drūzu līderis Sultāns al-Atrašs, un ātri izplatījās uz citām Sīrijas daļām, tostarp Damasku, Himsu un Hamu. Sacelšanās galvenie cēloņi bija vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar Francijas kolonialismu, vēlme pēc neatkarības, kā arī Francijas ieviestais administratīvais sadrumstalojums, kas šķēla Sīriju vairākos atsevišķos apgabalos. Lai gan sacelšanās tika vardarbīgi apspiesta un, piemēram, Damaska 1925. gadā smagi cieta no Francijas spēku bombardēšanas, šis notikums kļuva par spēcīgu simbolu Sīrijas nacionālajai pašapziņai un vienotībai. Lielā Sīrijas sacelšanās nostiprināja pretošanās kustību un pavēra ceļu uz valsts neatkarību, kas tika iegūta 1946. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā Sīrijas sacelšanās.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|