Lielā migrācija (afroamerikāņi)

Lielā migrācija (angļu: Great Migration) bija aptuveni sešu miljonu afroamerikāņu pārcelšanās no ASV dienvidu lauku apgabaliem uz ziemeļaustrumu, Vidējo Rietumu un rietumu pilsētām laikā no aptuveni 1910. līdz 1970. gadam. Tā bija viena no lielākajām iedzīvotāju iekšējām migrācijām ASV vēsturē un būtiski mainīja valsts demogrāfisko, sociālo un kultūras struktūru.
Par galvenajiem migrācijas cēloņiem kļuva rasu segregācija un diskriminācija Dienvidos, Džima Krova likumi, vardarbība pret afroamerikāņiem un ierobežotas ekonomiskās iespējas. Vienlaikus ziemeļu un vēlāk rietumu rūpniecības pilsētas piedāvāja labāk apmaksātas darbavietas.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pēc Rekonstrukcijas beigām Dienvidu štatos nostiprinājās rasu segregācijas sistēma. Afroamerikāņu politiskās tiesības tika būtiski ierobežotas, bet liela daļa lauku iedzīvotāju bija ekonomiski atkarīgi no zemes īpašniekiem un dalītās zemkopības sistēmas.
Migrācija ievērojami pastiprinājās Pirmā pasaules kara laikā. Eiropas imigrācijas samazināšanās un rūpnieciskās ražošanas pieaugums radīja lielu darbaspēka pieprasījumu Ziemeļu pilsētās. Tūkstošiem afroamerikāņu devās uz tādiem rūpniecības centriem kā Čikāga, Detroita, Klīvlenda, Pitsburga, Filadelfija un Ņujorka.
Laikposmu aptuveni no 1910. līdz 1940. gadam parasti sauc par Pirmo Lielo migrāciju. Šajā laikā no Dienvidiem pārcēlās aptuveni 1,5 miljoni afroamerikāņu. Migrācijas rezultātā lielajās ziemeļu pilsētās izveidojās ievērojamas afroamerikāņu kopienas.
Migrācija veicināja arī afroamerikāņu kultūras uzplaukumu. Īpaši nozīmīga bija Hārlemas renesanse 1920. un 1930. gados, kuras laikā Ņujorkas Hārlema kļuva par nozīmīgu afroamerikāņu literatūras, mākslas un mūzikas centru.
Otrā Lielā migrācija
[labot | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara laikā sākās jauns un vēl plašāks migrācijas vilnis, ko parasti sauc par Otro Lielo migrāciju. No aptuveni 1940. līdz 1970. gadam vairāk nekā četri miljoni afroamerikāņu pameta Dienvidus.
Šajā periodā migranti devās ne tikai uz ziemeļu rūpniecības pilsētām, bet arvien biežāk arī uz ASV Rietumkrastu, īpaši Kaliforniju. Strauji pieauga afroamerikāņu iedzīvotāju skaits Losandželosā, Oklendā un citos rūpniecības centros.
Sekas
[labot | labot pirmkodu]Lielā migrācija būtiski mainīja ASV iedzīvotāju ģeogrāfisko izvietojumu. Pirms migrācijas lielākā daļa afroamerikāņu dzīvoja Dienvidos, bet līdz 20. gadsimta otrajai pusei lielas afroamerikāņu kopienas bija izveidojušās daudzās ziemeļu un rietumu lielpilsētās.
Migranti arī jaunajās dzīvesvietās saskārās ar rasu diskrimināciju, tostarp mājokļu tirgū un nodarbinātībā, kā arī ar dzīvojamo rajonu segregāciju. Vienlaikus afroamerikāņu koncentrācija lielajās pilsētās palielināja viņu politisko un kultūras ietekmi.
Lielā migrācija būtiski ietekmēja džeza, blūza, gospeļa un citu afroamerikāņu kultūras formu izplatīšanos visā valstī, kā arī radīja sociālos un politiskos priekšnoteikumus vēlākajai Afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustībai.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā migrācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|