Lielā tilbīte
| Lielā tilbīte Tringa nebularia (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
|
| |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Tilbītes (Tringa) |
| Suga | Lielā tilbīte (T. nebularia) |
| Izplatība | |
|
| |
|
| |
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas bridējputnu suga. Putns uzturas mitrās vietās ar bagātīgu barības pieejamību. Sastopams gan saldūdens, gan sāļūdens tuvumā.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Lielās tilbītes ir gājputni, kas vasaru pavada Eirāzijas subtropu un mērenajā joslā no Skotijas rietumos līdz Āzijas Klusā okeāna piekrastei, bet ziemā migrē uz Āfriku, Dienvidāziju un Austrāliju.
Latvijā lielā tilbīte ir ļoti reta ligzdotāja[1], bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā.
Izskats
[labot | labot pirmkodu]Lielā tilbīte ir 29—33 cm liela, spārna platums ir 57—65 cm. Lielās tilbītes ir gaiši pelēkas vai baltas ar melniem plankumiem. Kājas ir garas, aļganas vai gaiši pelēkas. Knābis garš un viegli saliekts uz augšu. Lidojumā redzams balts ķīļveida laukums uz muguras. Sugu var sajaukt ar pļavu tilbīti vai purva tilbīti, par kurām lielā tilbīte ir lielāka, visvieglāk nosakāma pēc atšķirīgas knābja formas un krāsas.
Dzīvesveids
[labot | labot pirmkodu]Lielās tilbītes uzturā lieto vēžveidīgos, tārpus un mazas zivis. Bieži barojas bradājot pa ūdeni. Ligzdo mitrās vietās, sevišķi purvos.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Lielā tilbīte». www.putni.lv. Skatīts: 2025-11-07.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā tilbīte.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
| Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |