Lielais šņibītis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Sloku dzimta (Scolopacidae)
Ģints Šņibīši (Calidris)
Suga Lielais šņibītis (C. canutus)
Sinonīmi
Tringa canutus
Lielais šņibītis Vikikrātuvē

Lielais šņibītis[1] (Calidris canutus) ir neliela izmēra bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā. Migrācijas laikā regulāri sastopams arī Latvijā, pārsvarā jūras piekrastē.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais šņibītis ir kompakts putns ar īsu kaklu, ķermeņa garums apmēram 25 cm. Tam ir salīdzinoši īss, taisns knābis, īsas brūnganzaļas kājas. Ziemā putna mugurpuse ir pelnu pelēka ar baltiem raibumiem, vēders un krūtis ir gaiši pelēkas ar dažiem baltiem pigmentiem. Vasarā abu dzimumu pārstāvjiem mugurpuse ir melna ar sarkaniem raibumiem, galva un krūtis ķieģeļsarkanā krāsā. Lidojumā ir redzama balta aste un spārni. Jaunie putni ar savu apspalvojumu līdzinās pieaugušo putnu ziemas izskatam, tikai tiem uz muguras ir melna svītra un krūtis ir bēšas, kājas olīvzaļas.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais šņibītis ligzdo Grenlandē, Kanādas ziemeļos, Aļaskā un Sibīrijas tundrā. Šī suga veic ļoti garu migrācijas ceļu, ziemo pārsvarā Rietumāfrikā, Dienvidamerikā, Austrālijā.

Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas un migrēšanas vietas lielo šņibīšu pasugām

Lielajam šņibītim ir sešas pasugas: C. c. roselaari, C. c. rufa, C. c. canutus, C. c. islandica, C. c. rogersi, C. c. piersmai. C. c. piersmai ligzdo Sibīrijas ziemeļos, ziemo Ķīnā vai ziemeļaustrumu Austrālijā.C. c. rogersi ligzdo Sibīrijā, tikai austrumpusē. Tas no Sibīrijas migrē pa Ķīnas krastu līdz Jaunzēlandei un Austrālijas dienvidaustrumiem. C. c. roselaari migrē no Aļaskas ziemeļiem uz ziemeļaustrumiem no ASV Floridas. Pagaidām vēl nav zināms, vai šī pasuga migrē arī gar ASV rietuma daļu, lai pārziemotu Centrālmerikā. Pasuga C. c. rufa ligzdo ziemeļrietumu Kanādā un migrē uz Argentīnu piestājot un atpūšoties Brazīlijā. C. c. islandica ligzdo Grenlandes ziemeļos un migrē caur Islandi, Rietumeiropu, kur ziemo Vatu jūras piekrastē. C. c. canutus ligzdošanas vieta atrodas ziemeļrietumu Sibīrijā, migrē uz Rietumāfriku. Vatu jūra ir šim pasugām ļoti nozīmīgs atpūšanās punkts tālajiem lidojumiem.

Uzturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais šņibītis pie Vatu jūras

Lielā šņibīša pārtika sastāv galvenokārt no gliemenēm un gliemežiem. Tie pilnīgi norij barību. Cieto gliemežu apvalku tie sasmalcina, izmantojot savus muskuļus, kas atrodas kuņģī.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā šņibīša ola

Lielie šņibīši ligzdas vij atklātās vietās Sibīrijas tundrā, Grenlandē, Kanādā un Aļaskā. Šie putni neveido kolonijas, reizēm tie viens no otra var būt pat daudzu kilometru attālumā. Mātītes izdēj 3-4 olas uz zemes nelielā padziļinājumā, kas izklāts ar dažādām zālītēm, zariem un sūnām. Abi vecāki perē olas, mātīte pamet ligzdu un mazuļus neilgi pēc tam, kad mazuļi izšķiļas. Mazie putnēni ļoti ātri pamet ligzdu, lai sagādātu sev pārtiku, pat pirmajā dzīves dienā. Tiklīdz jaunie putni ir iemācījušies lidot, tēviņš dodas atpakaļ uz dienvidiem. Mazie putnēni seko migrācijā pēc dažām dienām vai nedēļas.

Adaptācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais šņibītis ziemas tērpā

Lielais šņibītis ir viena no putnu sugām, kura veic visgarāko lidošanas ceļu bez apstājas. Šis attālums bieži vien sasniedz pat 5000 km. Lai uzstādītu šādu sasniegumu, lielajam šņibītim ir īpašas iezīmes un spējas. Pirms paredzētā lielā lidojuma šie putni uzņem lielu pārtikas daudzumu, palielinot savu normālo svaru gandrīz divas reizes. Uzņemtā pārtika pa visu ķermeni pārtop tauku slāņos, kas apgādā tos ar enerģiju visas lidošanas laikā. Lai izvairītos no nevajadzīgiem enerģijas patēriņiem, lielais šņibītis spēj samazināt dažus savus iekšējos orgānus, īpaši kuņģi. Uzņemot ēdienu ar cietu apvalku, kuņģa muskuļu darbība palielinās, līdz ar to tērē vairāk enerģijas, taču mīksta pārtika, piemēram, tārpi samazina kuņģa darbošanos un patērē mazāk enerģijas. Tāpēc pirms lieliem lidojumiem lielie šņibīši dod priekšroku mīkstai barībai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieki. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 306. lpp. ISBN 9984-22-809-6

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piersma, T., de Goeij, T. P. & Tulp, I. 1993 An evaluation of intertidal feeding habitats from a shorebird perspective: towards relevant comparisons between temperate and tropical mudflats. Netherlands Journal of Sea Research 31, 503-512.
  • Piersma, T., Dietz, M. W., Dekinga, A., Nebel, S., van Gils, J. A., Battley, P. F. & Spaans, B. 1999 Reversible size-changes in stomachs of shorebirds: when, to what extent, and why? Acta Ornithologia 34, 175-181.
  • Tomkovich, P. S. 2001 A new subspecies of Red Knot Calidris canutus from the New Siberian Islands. Bulletin of the British Ornithologists Club 121, 257-263.
  • Tulp, I., Schekkerman, H., Piersma, T., Jukema, J., de Goeij, P. & van de Kam, J. 1998 Breeding waders at Cape Sterlegova, northern Taimyr, in 1994. Zeist: WIWO - Report 61.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]