Lielais Smilšu tuksnesis
Lielais Smilšu tuksnesis | |
---|---|
![]() Smilšu kāpas Lielā Smilšu tuksneša satelītainā | |
Kontinents | Austrālija |
Valstis |
![]() |
Garums | 1200 km |
Platums | 440 km |
Platība | 284 993 km2 |
Koordinātas | 21°S 126°E / 21°S 126°EKoordinātas: 21°S 126°E / 21°S 126°E |
![]() |
Lielais Smilšu tuksnesis (angļu: Great Sandy Desert) ir plašs tuksnesis Austrālijas ziemeļrietumu daļā.[1] Administratīvi lielākā daļa ietilpst Rietumaustrālijā, bet dienvidaustrumu daļa — Ziemeļu teritorijā. Stiepjas 1200 km garumā no Indijas okeāna piekrastes līdz Uluru klintij valsts vidienē un pēc platības ir otrs lielākais tuksnesis valstī. Ziemeļos robežojas ar Kimberlijas plato un Tanami tuksnesi, dienvidos — ar Gibsona tuksnesi un Mazo Smilšu tuksnesi. Ainavā raksturīgas austrumu—rietumu virzienā orientētas 10–15 m augstas smilšu grēdas, starp kurām ieplakās solončaki; austrumu daļā arī akmeņu un šķembu tuksnesis. Ziemeļrietumos vidējais augstums 200–300 m, dienvidaustrumu daļā — >500 m vjl. Vairāki sālsezeri, lielākie no kuriem ir Makaja ezers, Gregorija ezers un Amadeiusa ezers. Raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums <250 mm/gadā. Vidējā temperatūra 38—42 °C. Biežas smilšu vētras. Musonu periodā nereti plūdi. Augājā dominē kserofītu krūmāji un spinifeksi.
Tuksneša teritorija mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas aborigēnu kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera zelta raktuves un Nifti vara raktuves.
Tuksneša dienvidrietumu daļā atrodas Karlamiļi nacionālais parks (izveidots 1977. gadā kā Rudalas nacionālais parks 12 837 km² platībā), kā arī vairākas citas aizsargājamas dabas teritorijas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Lielais Smilšu tuksnesis». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 425. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielais Smilšu tuksnesis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|