Lielais tritons
| Lielais tritons Triturus cristatus (Laurenti, 1768) | |
|---|---|
 Tēviņš vairošanās sezonā ūdenī | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Kārta | Astainie abinieki (Caudata) |
| Dzimta | Salamandru dzimta (Salamandridae) |
| Ģints | Triturus |
| Suga | Lielais tritons (Triturus cristatus) |
| Izplatība | |
 | |
 Lielais tritons Vikikrātuvē | |
Lielais tritons (Triturus cristatus) ir salamandru dzimtas suga. Ārpus vairošanās sezonas dzīvo uz sauszemes, ir aktīvs naktī. Nārsta laikā tēviņiem uz muguras un astes izaug plata spurveida ādas kroka jeb sekste. Tai ir arī būtiska loma elpošanā, jo tritoni ūdenī elpo caur ādu, bet sekste ievērojami palielina ādas virsmu. Atšķirībā no mazā tritona virs astes pamatnes kroka ir pārtraukta.[1]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]
Ķermeņa garums kopā ar asti var sasniegt 15 cm. Astes garums aptuveni vienāds vai nedaudz īsāks par pārējo ķermeni. Mugura melna, tumši pelēka vai tumši brūna ar melniem plankumiem, vēders oranžs vai koši dzeltens ar lieliem tumšiem plankumiem. Āda sīki grubuļaina. Ķermeņa sānos ādas graudiņu virspusē bieži ir mazi balti plankumi.[1][2]
Tēviņa ādas kroka vairošanās laikā sasniedz 1,5 cm augstumu. Muguras daļā tā ir stipri robota, bet astes daļā — gludāka. Gar astes sāniem stiepjas zili balts plankums. Mātītēm ādas kroka neveidojas,[3] bet tēviņiem arī pēc nārsta, jau uz sauszemes dzīvojot, uz muguras ir manāmas sekstes paliekas.[1]
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Lielais tritons apdzīvo visu Eiropu, izņemot Pireneju pussalu un Dienvidfranciju, sastopams arī Mazāzijā, Kaukāzā un Rietumsibīrijā, areāla ziemeļu daļa ietver Skandināvijas un Somijas dienvidus.[1] Pieder morfoloģiskā ziņā grūti atšķiramu sugu kompleksam, kura pārējās sugas dzīvo Dienvideiropā un Āzijas rietumu daļā no Apenīnu un Balkānu pussalas līdz Kaspijas jūras reģionam (Wielstra et al. 2019).[2] Sava izplatības areāla dienvidu reģionos populācijas blīvums ir lielāks nekā ziemeļu reģionos un dažreiz pārsniedz mazā tritona (Triturus vulgaris) blīvumu. Savukārt pie izplatības ziemeļrietumu un austrumu robežas (Urāli un Rietumsibīrija) lielais tritons ir reta vai ļoti reta suga.[4]
Latvija atrodas tuvu lielā tritona izplatības areāla robežai, tādēļ tas sastopams reti un nevienmērīgi. Iespējams, ka šīs sugas izplatību ierobežo nevis gaisa vai ūdens temperatūra, jo tritons ir pietiekoši salizturīgs, bet gan īsā vasara, kuras laikā kāpuri bieži vien nepaspēj iziet savu samērā garo attīstības periodu (apmēram 3 mēneši). Atrodams gandrīz visos Latvijas novados, tikai atsevišķās ūdenstilpēs un daudz mazākā skaitā nekā mazais tritons, tādēļ īpaši saudzējams.[1] Valsts centrālajā daļā — Rīgas apkārtnē un Lielupes baseinā — ir izveidojies sugas areāla pārrāvums, lai gan datu par būtisku areāla samazināšanos citur Latvijā nav.[2]
Biotopi un dzīvesveids
[labot | labot pirmkodu]Lielais tritons ir izplatīts mežu un mežastepju zonās. Tas ir tipisks meža abinieks, kas dzīvo skujkoku, jauktos un lapu koku mežos, to izcirtumos, mežmalās, krūmājos, pļavās, parkos un dārzos. Dienvidu apgabalos šīs sugas populācijas dzīvo applūdušu ieleju blīvas veģetācijas ainavās. Vairošanās notiek stāvošos ūdeņos, piemēram, dīķos, applūdušos karjeros, ezeros, apūdeņošanas kanālos un grāvjos. Šādas ūdenstilpes var būt gan lielas (vairāki tūkstoši kvadrātmetru un vairākus metrus dziļas), gan mazas (5—10 m2 un aptuveni 0,5 m dziļas). Izplatības areāla dienvidu reģionos lielais tritons dažreiz sastopams ļoti eitroficētās ūdenstilpēs. Tomēr ziemeļu reģionos tas ir jutīgs pret ūdens kvalitāti un nav sastopams seklos, aizaugušos dīķos.[4]
Dzīvojot ūdenī, tas ir aktīvs visu diennakti, bet uz sauszemes — tikai mijkrēslī un tumsā. Dienā slēpjas lapu vai baļķu kaudzēs, bedrēs, alās, zem kritušu koku stumbriem. Atrodams pagrabos un malkas šķūņos vai pazemes slēptuvēs, kur parasti arī ziemo.[1] Ziemošana sākas no oktobra līdz novembrim un beidzas no februāra līdz maijam (atkarībā no teritorijas platuma grādiem un augstuma virs jūras līmeņa), kad tritoni dodas uz vairošanās vietām. Pieaugušie tritoni pēc vairošanās uzturas ūdenī ilgu laiku, dažreiz vairākus mēnešus.[4]
Vairošanās un dzīves ilgums
[labot | labot pirmkodu]
Vairošanās aktivitāte parasti sākas, kad ūdens temperatūra sasniedz 6—8 oC. Visā vairošanās periodā mātīte iznērš 80—600 ikru, parasti ap 150—200. Tos pielipina ūdensaugu lapu apakšpusē pa vienam vai nelielās grupās. Kāpuri izšķiļas pēc 13—18 dienām un jau nākamajā dienā pēc izšķilšanās sāk baroties ar sīkiem ūdens dzīvniekiem. Metamorfoze notiek pēc 80—100 dienām (Latvijā parasti augusta otrajā pusē), pēc tās jaunie dzīvnieki uzreiz atstāj ūdenstilpi, un to dzīvesveids turpmāk ir tāds pats kā pieaugušajiem. Garums šajā laikā sasniedz 4—6 cm.[1] Dzimumgatavība iestājas 2—3 gadu vecumā. Ķermeņa garums šai laikā ir 12—13 cm.[2]
Vidējais dzīves ilgums dabā ir 7—8 gadi, bet nebrīvē var nodzīvot 15 gadus.[2]
Barošanās
[labot | labot pirmkodu]Tritonu kāpuri barojas ar sīkiem ūdensdzīvniekiem, galvenokārt vēžveidīgajiem (piemēram, dafnijām) un dažādiem kukaiņu kāpuriem. Pieaugušo īpatņu barība uz sauszemes galvenokārt ir sliekas, gliemeži, kukaiņi un to kāpuri. Dzīvojot ūdenī, tie ēd mazas gliemenes, sīkus vēžveidīgos un kukaiņus, īpaši — ūdensvaboles. Pieaugušie tritoni dažreiz barībai izmanto citus abiniekus, sevišķi kāpuru un mazuļu attīstības stadijās.[4]
Apdraudējums un aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]Mēslošanas līdzekļu nokļūšana ūdenstilpēs veicina to aizaugšanu, un lielie tritoni zaudē nārsta vietas. Kad cilvēki ievieš zivju sugas, kas dabiski nav sastopamas mazās ūdenstilpēs, tas parasti noved pie abinieku populāciju sabrukuma, jo to olas un kāpurus apēd lielākā daļa zivju. Pārmērīga koku sega krastu tuvumā arī degradē vairošanās ūdeņus, ja tā ierobežo saules gaismas nonākšanu līdz ūdens virsmai.
Lielie tritoni un citas sugas ar sezonāli mainīgām dzīvotnēm ir jutīgas pret ainavas izmaiņām plašākā ūdenstilpņu apkārtnē. Piemēram, dzīvžogu un citu lauku krūmu izciršana noved pie vasaras un ziemas dzīvotņu zuduma. Intensīva zemes izmantošana, kā arī ceļu būve un ekspluatācija rada barjeras starp šīm sezonālajām dzīvotnēm. To sauc par dzīvotņu fragmentāciju vai izolāciju. Īpaši migrācijas laikā, piemēram, no ziemošanas vietām uz vairošanās dīķiem, tritoni un citi abinieki iet bojā ceļu satiksmes dēļ daudzās blīvi apdzīvotās Centrāleiropas teritorijās.
Būtiskākais sugas aizsardzības pasākums ir vairošanas vietu pasargāšana no meliorācijas, lauksaimniecības ķimikāliju ieplūdes un zivju ielaišanas.
Lielais tritons ir iekļauts IUCN Sarkanās grāmatas kategorijā — vismazāk apdraudētā suga (LC),[5] taču tā populācijas samazinās. Dažās savas izplatības areāla daļās tas ir reti sastopams un ierakstīts vairāku valstu (piemēram, Francijas, Beļģijas, Norvēģijas, Somijas u.c.) reto un apdraudēto sugu sarakstos.[6]
Latvijā populācijas lieluma pārmaiņas nav zināmas, taču, iespējams, tā samazinās, jo suga pēdējo 20 gadu laikā ir izzudusi Rīgas apkārtnē. Latvijas Sarkanās grāmatas 3. izdevumā (2025) tā novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT). Abos iepriekšējos izdevumos (1985. un 2003. gadā) lielais tritons bija iekļauts 2. kategorijā kā reta un sarūkošā suga.[2]
Lielākais sugas indivīdu skaits konstatēts Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā "Silene". Šo teritoriju, kā arī Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānos iekļauti lielā tritona aizsardzības pasākumi — vairošanās vietu izveidošana un atjaunošana.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 7 Lielais tritons Triturus cristatus (Laur.) Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2026.03.07.
- 1 2 3 4 5 6 7 Čeirāns, A. (2025) Lielais tritons Triturus cristatus ((Laurenti, 1768)), Grām.: Dzenis, J., Čekstere-Muižniece, G. (red.) Latvijas Sarkanā grāmata. 5. sējums. Zivis, abinieki, rāpuļi, zīdītāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts, Sigulda, 161.-162. lpp. ISBN 978-9934-657-00-9
- ↑ Sparreboom, M. (2014). Salamanders of the Old World: The Salamanders of Europe, Asia and Northern Africa. Zeist, The Netherlands: KNNV Publishing. ISBN 9789004285620
- 1 2 3 4 Kuzmin, S. (1999). AmphibiaWeb – Triturus cristatus. University of California, Berkeley. Skatīts: 2026.03.10.
- ↑ Triturus cristatus IUCN Red List of Threatened Species 2023
- ↑ Edgar, P.; Bird, D.R. (2006) Action Plan for the Conservation of the Crested Newt Triturus cristatus Species Complex in Europe Skatīts: 2026.03.18.