Pierīga

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Lielrīga)
Rīgas plānošanas reģions, kurā kopš 2004. gada ietilpst Pierīgas un Rīgas statistiskie reģioni

Pierīga ir apzīmējums Latvijas teritorijai, kas atrodas tās galvaspilsētas Rīgas tiešā tuvumā un ir ar to ģeogrāfiski un vēsturiski saistīta. Laika gaitā šajā teritorijā pilnīgi vai daļēji bijušas šādas administratīvas vienības:

  1. Rīgas landfogteja (1226—1606);
  2. Rīgas patrimoniālais apgabals (1606—1877);
  3. Rīgas apriņķis (1566/1629—1949);
  4. Rīgas rajons (1949—2009);
  5. Pierīgas statistiskais reģions Rīgas plānošanas reģiona sastāvā (kopš 2004).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1226. gada 15. martā Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms piešķīra Rīgas pilsētai savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Līdz 1606. gadam teritorijas nosaukums bija Rīgas landfogteja, bet pēc iekļaušanas Zviedru Vidzemes sastāvā to pārdēvēja par Rīgas patrimoniālo apgabalu un iekļāva Rīgas apriņķa sastāvā.

Pēc 1783. gada administratīvās reformas Rīgas apriņķim pievienoja Cēsu apriņķa dienvidu daļu, bet tā ziemeļdaļu pievienoja jaunizveidotajiem Valmieras un Valkas apriņķiem. Rīgas apriņķī bez Rīgas pilsētas tolaik ietilpa 25 draudzes novadi: Skulte (vācu: St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm).

1941. gada 18. martā no Rīgas apriņķa atdalīja Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu un pievienoja Jēkabpils apriņķim. 1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalas pilsētu pievienoja Rīgai, bet 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts Ogres apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas rajonos.[1] 1956. un 1959. gadā Rīgas rajonam tika pievienotas Saulkrastu rajona un Baldones rajona daļas, bet 1962. gadā Siguldas rajona lielākā daļa.

Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2004. gada 28. aprīlī tika izveidots Pierīgas statistiskais reģions: Alojas novads, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Engures novads, Garkalnes novads, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Jaunpils novads, Jūrmala, Kandavas novads, Krimuldas novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Limbažu novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salacgrīvas novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads, Tukuma novads.[2]

Savukārt 2006. gada 12. oktobrī izveidoja Rīgas plānošanas reģionu, kurā ietilpst Rīgas un Jūrmalas pilsētas kopā ar 27 novadiem: Alojas novads, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Engures novads, Garkalnes novads, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Krimuldas novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salacgrīvas novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads, Tukuma novads.[3]

Saskaņā ar 1998. gadā pieņemto "Administratīvi teritoriālās reformas likumu" [4] un 2008. gada "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" [5] 2009. gada 1. jūlijā Rīgas rajons tika likvidēts un tā teritorijā izveidoti 16 novadi: Ādažu novads, Babītes novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads.

2021. gada 1. jūlijā vairāki Pierīgas novadi tika apvienoti, samazinot kopējo novadu skaitu Pierīgā no 27 uz 11 novadiem. Savukārt, Rīgas plānošanas reģionā, novadu skaits samazinājās ne tikai novadu apvienošanas rezultātā, bet arī tāpēc, ka vairāki novadi tika pārcelti uz citiem plānošanas reģioniem — Limbažu, Ogres un Saulkrastu novadi tika pārcelti uz Vidzemes plānošanas reģionu, bet Tukuma novads tika pārcelts uz Kurzemes plānošanas reģionu.

Lielrīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reizēm Pierīgas novadiem pievieno arī citas agrākās Rīgas apriņķa un ar to robežojošās teritorijas un dēvē par "Lielrīgu", piemēram:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  2. Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojums Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām" (grozījumi: MK 03.06.2009. rīk. nr. 381, MK 28.12.2010. rīk. nr. 759)
  3. Rīgas plānošanas reģions. Teritorija
  4. Administratīvi teritoriālās reformas likums
  5. «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 22. martā.
  6. «Lielrīgas reģionāla vides pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. martā. Skatīts: 2017. gada 22. martā.
  7. «Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. martā. Skatīts: 2017. gada 22. martā.