Lielvārdes pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielvārdes pilsdrupas 2012. gadā
Lielvārdes pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija).
Lielvārdes muižas pils un vecās pils drupas Daugavas krastā (no Pauluči albuma).

Lielvārdes pils (latīņu: castrum Lennewarde, vācu: Schloß Lennewarden) bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

1981. gada arheoloģiskajos izrakumos pils dienvidaustrumu stūrī kalna plakuma malā 1 m dziļumā atsedza 1,5 m biezas un 4 m garas aizsargmūra paliekas. Mūsdienās saglabājušās pils drupas Lielvārdes parkā, kas iekonservētas 1987. gadā pēc arhitekta G.Erdmaņa projekta. Tās ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Kopš 1997. gada Rembates parkā pie Daugavas mākslinieks Agris Liepiņš no jauna uzcēla koka pili, kas varētu izskatīties kā Lielvārdes novada virsaiša Uldevenes rezidence.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Indriķa hronikas zināms, ka 1201. gadā bīskaps Alberts Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovadu piešķīra kā lēni bruņiniekam Danielam Bannerovam, tomēr pilsnovada vecākais turpināja valdīt senajā Lielvārdes līvu pilī. Autines sacelšanās laikā krustneši nodedzināja līvu koka pili. 1213. gadā lietuviešu sirotāji sagūstīja Lielvārdes pilsnovada vecāko Uldeveni, bet Zobenbrāļu ordenis viņu izpirka no gūsta.

Vēl pirms 1229. gada bīskapa vasalis Daniels līvu pils vietā uzcēla mūra pili. Pēc viņa nāves Rīgas bīskaps Nikolajs Lielvārdi 1248. gadā piešķīra Rīgas domkapitulam, bet 1255. gadā atzina to par savu īpašumu. 1262. gadā kaujā pie Lielvārdes žemaiši sakāva ordeņa karaspēku, kura atliekas patvērās pilī. 1361. gadā pili ieņēma un izlaupīja lietuviešu karaspēks. 14.-15.gs. Lielvārde kļuva par fogtijas centru Rīgas arhibīskapijas t. s. Latviešu galā, saglabājot arī saimniecības pils — arhibīskapijas maizes klēts statusu. 15.gs. sākumā arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim līdz 1435. gadam.

16. gadsimtā Lielvārdes pilī atradās Antonija brāļu konventa bernardiešu klosteris (1514-1534) un pagalmā tika izbūvēta mūra baznīca. Livonijas kara laikā 1577. gadā pili un baznīcu nopostīja. Zviedru Vidzemes laikā pili daļēji atjaunoja 1633. gadā, bet vēlāk viduslaiku celtne netika remontēta un tai blakus izveidojās muižas centrs. No 1792. gada J. K.Broces zīmējuma ir redzams, ka celtnei bijuši divi stāvi, bet līdz mūsdienām ir saglabājies tikai pusotrs stāvs un ir zudusi otrā stāva logu rinda.

19. gadsimta sākumā uzbūvēja muižas kungu māju klasicisma stilā. 20. gadsimta sākumā pēc muižas īpašnieka barona Artūra fon Vulfa pasūtījuma arhitekts Vilhelms Bokslafs veica muižas pils pārbūvi. Pirmā pasaules kara laikā gar Daugavu vairākus gadus bija frontes līnija, lielgabalu apšaužu laikā Lielvārdes muižas pili pilnīgi sagrāva.

Zināmie Lielvārdes fogti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielvārdes fogti bija Rīgas arhibīskapijas "Latvju gala" soģi (advocati ecclesiae, Stiftsvögte), kas valdīja Lielvārdes pilī 14. gadsimtā. Pēc tam viņu funkcijas pārņēma Kokneses pils fogti.

  • pirms 1372. Heinrihs Orgoss (Heinrich Orghos)
  • 1391. Hinke Kastorps (Hinke Kastorp), vēlāk pili ieķīlāja ordenim.
  • 1556. Staņislavs (Stanislaus)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]