Lielzvīņu platpieris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielzvīņu platpieris
Hypophthalmichthys harmandi
(Sauvage, 1884)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaMelnvēderu dzimta (Xenocyprididae)
ĢintsPlatpieri (Hypophthalmichthys)
SugaLielzvīņu platpieris (Hypophthalmichthys harmandi)
Sinonīmi
  • Hypophthalmichthys molitrix harmandi

Lielzvīņu platpieris jeb Vjetnamas platpieris[1] (Hypophthalmichthys harmandi) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kas mājo Dienvidaustrumāzijā.[2] Izplatības areāls ir samērā ierobežots, un lielzvīņu platpieris sastopams tikai Hainaņas salā Ķīnā un Honas upes baseina lejtecē Vjetnamā.[2][3] Sugas izdzīvošanu savvaļā apdraud introducētā baltā platpiera populācijas izveidošanās Vjetnamā, tā kā abas sugas veido hibrīdus.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielzvīņu platpieris izskatās ļoti līdzīgs baltajam platpierim.[4] Tā garums var sasniegt 54,5 cm.[3] Ķermenis samērā augsts, no sāniem saplacināts (vairāk kā baltajam platpierim).[4] Uz vēdera garenvirziena ķīļveida josla. Galva liela, acis mazas, kas atrodas zemu galvas sānos, veidojot platu pieres daļu starp acīm. Mute vērsta uz augšu. Mugura zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabaini. Visvieglāk tos var atšķirt pēc zvīņām. Baltajam platpierim tās ir smalkas, bet lielzvīņu platpierim lielākas, tādēļ to skaits uz sānu līnijas ir mazāks, 77—88 zvīņas.[5]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielzvīņu platpieris mājo upēs, kurām raksturīgas aktīvas ūdens līmeņa izmaiņas. Barojas salīdzinoši seklās, lēni plūstošās un siltās vietās, 05—1,5 m dziļumā, ar ūdens temperatūru apmēram 24°C. Ziemo upju lejtecēs un vidusdaļā, kur upē veidojas dziļākas bedres. Pavasarī, kad plūdos ceļas ūdens līmenis, veic garus migrācijas ceļus uz nārstošanas vietām upju augštecēs. Nārsto tikai dziļos ūdeņos. Pēc nārsta pieaugušie īpatņi atgriežas savās barošanās vietās. Barojas uz ūdentilpes gultnes ar zooplanktonu un fitoplanktonu.[2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība lielzvīņu platpierim iestājas 5—6 gadu vecumā, sasniedzot 55—70 cm garumu un 5—10 kg masu. Nārsto pavasarī un vasarā plūdu laikā, kad ūdens temperatūra ir 22—30°C. Ja ūdens līmenis krītas, nārstošana tiek pārtraukta, bet atsākas, ja līmenis atkal ceļas. Nārstošana notiek ūdens augšējos slāņos. Auglība līdz 1,1 milj. ikru, kas ir dzeltenīgā krāsā un caurspīdīgi. Raksturīgs porciju nārsts līdz 3 piegājieniem. Ikri puspelaģiski, to attīstība ilgst 1—3 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Ja uz upes ir sabūvēti aizsprosti, ikri nespej peldēt pietiekami ilgi pa straumi un attīstīties. Arī kāpuri turpina peldēt pa straumi lejup pa upi, līdz apmetas kādā stāvoša vai ļoti lēni plūstoša ūdens līcī, plūdu ūdeņu ezeriņā vai attekā.[2] Veido hibrīdus ar balto platpieri.[2][4][5] Lielzvīņu platpieris var sasniegt 20 gadu vecumu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]