Liepnas pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Liepnas ciems)
Liepnas pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Liepna
Kopējā platība:[1] 280,6 km2
 • Sauszeme: 275,9 km2
 • Ūdens: 4,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 595
Blīvums (2023): 2,2 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs: Ilze Paia
Liepnas pagasts Vikikrātuvē

Liepnas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastiem, Balvu novada Vīksnas un Žīguru pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru un Palkinas rajoniem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērzupīte, Liepna, Medņusala, Pērdeja, Saidupe, Vārupka, Voroža.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepnicas ezers, Lielais Jūdiņu ezers, Mazais Jūdiņu ezers, Rutku ezers, Apses ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepnas pagasts izveidots 1919. gadā no Viļakas pagasta[4] Liepnas, Franciskopoles (Francipoles), Katlešu un Kūdupes muižu teritorijām.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Liepnas muižu 1674 ha platībā sadalīja 157 vienībās, Franciskopoles muižu 1695 ha platībā sadalīja 97 vienībās, Katlešu muižu 1529 ha platībā sadalīja 90 vienībās. Kūdupes—Liepājas muižu 239 ha platībā sadalīja 11 vienībās, Kūdupes—Ozolu muižu 774 ha platībā sadalīja 77 vienībās, bet Kūdupes centru 426 ha platībā sadalīja 37 vienībās. Pagasta iedzīvotāji piederēja pie Liepnas, Kupravas un Kūdupes katoļu draudzēm, kā arī pie Liepnas pareizticīgo un Liepnas luterāņu draudzēm.[5] 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagasta platība bija 324,45 km² un tajā dzīvoja 4768 iedzīvotāji.[6]

1945. gadā pagastā izveidoja Bērziņu, Doktu, Kupravas, Liepnas un Surikovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Liepnas ciems ietilpa Viļakas apriņķī un Abrenes (1949—1959), Alūksnes (1959—1962; pēc 1967. gada) un Balvu (1962—1967) rajonos. 1951. gadā Liepnas ciemam pievienoja likvidētos Bērziņu un Surikovas ciemus, 1954. gadā — likvidēto Doktu ciemu. 1959. gadā pievienoja likvidētā Kupravas ciema kolhoza «Pobeda» teritoriju, kuru gan 1960. gadā pievienoja Nikolajevas ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepnas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Kultūras mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 193.: Kudinavas senkapi Kudinavā pie Podniekiem
  • Nr. 194.: Franciskopoles senkapi (Vecie kapi) pie Franciskopoles
  • Nr. 195.: Purnavas senkapi (Kara kapi, Franču kapi) Purnavā pie Asariem
  • Nr. 2793.: Liepnas (Zendiku) kapliča (1785— 1800)
  • Nr. 2794.: Liepnas muižas brūzis Liepnā (19./20. gs.)
  • Nr. 2795., 2944.—2946.: Liepnas luterāņu baznīca (1935—1937) — altāris, kancele, soli
  • Nr. 2796.: Liepnas pareizticīgo baznīca (19. gs. 2. p.)[8]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji igauņi vācieši un citi
1925 4168 3658 250 0 nez. 58 16 7 167 9 3
1930 4405 3800 343 47 nez. 55 13 21 122 4 0
1935 4768 4046 433 63 nez. 64 9 18 131 3 1
1959 2753
1967 2378
1979 1589 1397 164 3 3 2 8 nez. nez. nez. 12
1989 1427 1224 160 3 19 nez. nez. nez. nez. nez. 21
2000 1246 1108 110 0 12 3 7 1 2 nez. 3
2011 914 828 69 1 4 2 4

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepna (pagasta centrs), Adamova, Aizgārša, Aizupe, Bērzupe, Briežudārzs, Demšas, Doktas, Gornasti, Kalvene, Kruti, Kudinava, Mežarija, Polsas, Prēduļeva, Purnava, Saides, Sils, Sprinduļi, Strauti, Surikava.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1919. gada 5. septembris
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas XII sējuma 24154-24156 slejas. Rīga: 1935.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)