Pāriet uz saturu

Lietnis

Vikipēdijas lapa
Alumīnija lietnis pēc izmešanas no formas
Izkausēts zelts tiek liets formā La Luz zelta raktuvē Siunā, Nikaragvā, ap 1959. gadu.

Lietnis ir relatīvi tīrs materiāla gabals, parasti metāls, kas liešanas procesā iegūts formā, kas piemērota tālākai apstrādei. Lietņiem parasti ir nepieciešama papildu formēšanas procedūra, piemēram, aukstā vai karstā apstrāde, griešana vai frēzēšana, lai iegūtu noderīgu galaproduktu. Arī nemetāliskus materiālus, kas sagatavoti lielākā daudzumā, var saukt par lietņiem, īpaši, ja tie tiek lieti formās.[1] Dārgmetālu lietņus var izmantot kā valūtu vai kā valūtas rezervi, piemēram, zelta lietņus.

Agrāk par lietni ticis saukts arī neliels misiņa katliņš.[2]

Lietņi parasti tiek izgatavoti no metāla, vai nu tīra, vai leģēta, uzkarsēti virs tā kušanas temperatūras un, izmantojot veidnes atdzesēšanas metodi, lieti stieņos vai blokos.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. B. Wu, S. Scott, N. Stoddard, R. Clark, A Sholapurwalla. «Simulation of Silicon Casting Process for Photovoltaic (PV) Application».
  2. «lietnis | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-07-18.