Dalībnieks:Motobols

Vikipēdijas lapa

Motobols: skaļš sākums un klusas beigas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kas ir motobols? "Nākotnes futbols" tiek spēlēts tādos pašos laukumos kā klasiskais futbols, taču tiem ir cits segums - bitumens, asfalts vai noblietētas smiltis. Vārti ir tādi paši kā futbolā, bet bumbas diametrs ir apmēram divas reizes lielāks. "Ādažu" meistarkomandas ziedu laikos katras komandas sastāvā spēlē piedalījās septiņi motobolisti - vārtsargs un seši laukuma spēlētāji, no kuriem laukumā vienlaikus darbojās četri. Vārtsargs kopš septiņdesmito gadu sākuma darbojās bez motocikla un vārtu laukumā (pusaplis ar diametru 8 m ) varēja justies drošs - šajā teritorijā laukuma spēlētājiem iebraukt bija aizliegts. Parasti viens no laukumā esošajiem spēlētājiem pildīja aizsarga funkcijas un uz pretinieka laukuma pusi devās tikai izņēmuma gadījumos. Centra līniju drīkstēja šķērsot tikai ar piespēli, tāpēc svarīga bija uzbrucēju pāra savstarpējā saprašanās. Rupji pārkāpumi tika sodīti ar 5 un 10 minūšu noraidījumu, par pārkāpumiem soda laukumā tika piešķirtas 11 m soda sitiens, mazāk nopietnu pārkāpumu gadījumā tika piešķirts soda sitiens no 16 metriem, kad aizsargi varēja veidot "mūri". Liela nozīme bija spēlētāju prasmei virtuozi pārvaldīt motociklu un vienlaikus kontrolēt bumbu. "Ādažu" sastāvā ar šādu prasmi īpaši izcēlās Andris Bārbalis un Jānis Zāle.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XX gadsimta septiņdesmitajos gados VEF stadionu rotāja lozungs "Motobols - nākotnes futbols" un meistarkomandas "Ādaži" spēles tribīnēs pulcēja 7000 skatītāju, kuri uz Rīgu bija speciāli braukuši ne tikai no Ādažiem, bet arī no daudzām tālākām vietām. Tomēr daudzi XXI gadsimta sporta līdzjutēji šo bumbas spēli uz motocikliem dzīvē nemaz nav redzējuši. Divarpus gadu desmitos piedzīvojis daudz interesantu brīžu, 1983.gada vasarā Latvijas motobols ieslīga nāves miegā un joprojām gaida savu modinātāju. Neviens vairs īsti neatceras, kurš Latvijā pirmais izdomāja vai kaut kur saklausīja ideju dzenāt bumbu, sēžot uz motocikliem. Taču ir zināms, ka piecdesmito gadu beigās Tukumā bija izveidotas pat divas komandas, viena radās Rīgā un slavenais motokrosa meistars Andris Kļaviņš ierosināja uzspēlēt savā starpā. Pirmais motobola mačs Latvijā notika 1959.gada vasarā Tukumā-toreizējā pilsētas stadionā pretī viesnīcai paša pilsētas centrā. Tajā pašā gadā DOSAAF Latvijas komitejas informatīvajā biļetenā tika publicēts "Motobola starptautiskais reglaments". Andris Kļaviņš: "Mēs, motokrosisti, bijām dzirdējuši, ka ir tāda spēle, taču īsta priekšstata par motobolu mums nebija. Nezinājām, piemēram, ka vārtsargam vajadzēja sargāt vārtus ar visu motociklu, turklāt viņš nedrīkstēja ar to zaudēt saskari; nezinājām, ka bumbu drīkst vadīt, piespiestu pie motocikla priekšējās dakšas, un nezinājām vēl daudz ko citu. Tomēr nolēmām pamēģināt. Toreiz valdīja uzskats, ka sportistiem pašiem jāpelna nauda, biedrībai "Daugava" īpaši liela rocība nekad nav bijusi, un tika nolemts šādā veidā papildināt kasi. Tātad sākumā motobols drīzāk bija izrāde, šovs, nevis nopietns sports. Mums pat nebija īstas motobola bumbas - spēlējām ar parastu futbola bumbu, braukdami ar pielāgotiem krosa motocikliem. Man, piemēram, bija hibrīds - 125 cm3 motocikla rāmis ielikts motocikls IŽ 350 cm3 motors. Pirmo reiz sēžot uz motocikla, savaldīt bumbu un to iedabūt vārtos izmēģinājām Rīgā, kādā klajumā netālu no topošās sporta manēžas. Likās aizraujoši. Motobolā spēkus izmēģināja tajā laikā pazīstami un pat slaveni motobraucēji Edvīns Ķirsis, Juris Radziņš, Viktors Tjaguņenko, Jānis Sproģis, Teodors Čipāns, Elmārs Krūze, brāļi Agris un Vilnis Zirņi, Imants Ozols, Ivars Akmeņkalns, Elmo Salms.. Pirmie "īstie" motobolisti parādījās vēlāk - kad Ādažos tika izveidota meistarkomanda. Vasarā mūs futbola laukumos negribēja laist, jo mitrā laikā laukumu uzarām tā, ka par futbola spēlēšanu vajadzēja aizmirst. Turklāt mums pašiem vasarā motokrosu bija ļoti daudz un motobolam laika neatlika. Tāpēc galvenokārt spēlējām uz sniegotiem laukumiem ziemā un agrā pavasarī. " [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[2]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video no citiem resursiem:

  1. Anatolijs Kreipāns "Motobols", nodaļā "Motokross", "Motosports Latvijā", Jumava 2003., 101.lpp
  2. Kreipāns, Anaolijs Jumava 2003., "Motobols", nodaļā "Motokross", "Motosports Latvijā", 101.lpp