Lietuvas—Baltkrievijas PSR

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Plānotā Lietuvas—Baltkrievijas PSR teritorija 1919. gadā, kas daļēji ietvēra Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas zemes.
Polijas un Lietuvas armiju uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: Kerzona līnija, sarkanā līnija: Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.

Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels (lietuviešu: Lietuvos–Baltarusijos Tarybinė Socialistinė Respublika; baltkrievu: Літоўска–Беларуская Савецкая Сацыялістычная Рэспубліка, krievu: Литовско–Белорусская ССР, Лит–Бел) bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā. Litbela galvaspilsēta sākotnēji bija Viļņa, kopš aprīļa Minska. Tā pastāvēja no 1919. gada februāra līdz jūlijam, kad visu Lietuvas—Baltkrievijas PSR ieņēma Lietuvas un Polijas armijas. Litbela Tautas komisāru padome patvērās Smoļenskā, kur 1919. gada 25. augustā paziņoja par pašlikvidāciju.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 1918. gada 25. martā Baltkrievijas Tautas padome deklarēja Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarību un lūdza Vācijas impērijai palīdzību patstāvīgas valsts izveidei. Tās plānotā teritorija aptvēra Mogiļevas guberņu un daļas no Minskas, Grodņas, Viļņas, Vitebskas un Smoļenskas guberņām, ieskaitot Bjalistoku, Viļņu un Daugavpili. Tomēr Vācijas impērijas valdība veicināja Lietuvas karalistes izveidi Lietuvas un Rietumbaltkrievijas teritorijā.

Pēc Vācijas Novembra revolūcijas Sarkanā armija 10. decembrī ieņēma Minsku. 1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā Daugavpilī izveidoja Padomju Lietuvas valdību Vinca Mickeviča-Kapsuka vadībā, kas pasludināja Lietuvas SPR dibināšanu. 1919. gada 1. janvārī lielinieki Smoļenskā proklamēja arī Baltkrievijas SPR. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma Viļņu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 2.—3. februārī Pirmais Baltkrievijas Padomju kongress Minskā pieņēma deklarāciju par apvienošanos ar Padomju Lietuvu, ko atbalstīja Pirmais Lietuvas Padomju kongress Viļņā 18.—20. februārī. Rezultātā 27. februārī Viļņā sanāca Padomju Lietuvas un Baltkrievijas apvienotā Centrālo izpildkomiteju sanāksme, kas pasludināja Padomju Lietuvas-Baltkrievijas (Litbela) republikas izveidi. 4.-6. martā notika Lietuvas un Baltkrievijas boļševiku partiju apvienošanās kongress, izveidojot partijas Centrālkomitejas prezidiju, kuru vadīja Vincs Mickevičs-Kapsuks, bet prezidija sekretārs bija Vilis Knoriņš.

Poļu—padomju kara otrajā fāzē 1919. gada martā sākās Polijas armijas pretuzbrukums Grodņas un Viļņas guberņās. 8. aprīlī izsludināja karastāvokli, 19. aprīlī izveidoja Litbela aizsardzības padomi. Poļu armija ieņēma Novogrudoku, Baranovičus, Ļidu. Kad 19. aprīļī poļu armija ieņēma Viļņu, Litbela valdība pārcēlās uz Minsku. Kad 8. augustā Poļu armija ieņēma Minsku, Litbela valdība pārcēlās uz Smoļensku, kur pašlikvidējās 25. augustā.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Litbela Tautas komisāru padomes locekļi 1919. gada 27. februārī:[1]

  • Vincs Mickevičs-Kapsuks: priekšēdētājs un ārlietu komisārs
  • Zigmas Aleksa-Angārietis (Zigmontas Antanas Aleksa): iekšlietu komisārs
  • Mozes Kalmanovičs (Моисей Иосифович Калманович): pārtikas komisārs
  • Semjons Dimanšteins (Шимон (Семен Маркович) Диманштейн): darba komisārs
  • Ichaks Veinšteins (Исаак Исаевич Рейнгольд): finanšu komisārs
  • Aleksandrs Jakševičs (Aleksandras Jakševičius): ceļu komisārs
  • Vaclavs Beļskis (Vaclovas Bielskis): lauksaimniecības komisārs
  • Juliāns Ļeščinskis-Ļenskis (Julian Leszczyński, Юлиан Марианович Ленский): izglītības komisārs
  • Karls Rozentāls (К. Ф. Розенталь): sakaru komisārs
  • Mečislavs Kozlovskis (Mieczysław Kozłowski, Мечислав Козловский): tieslietu komisārs
  • Josifs Unšlihts (Józef Unszlicht, Ио́сиф Станисла́вович У́ншлихт): kara komisārs
  • Petrs Avižonis (Petras Avižonis): veselības komisārs
  • Vladimirs Ginzburgs-Turovs (Вольф Залманович Гинзбург, vēlāk Владимир Захарович Туров): tautsaimniecības komisārs
  • Josifs Oldaks: labklājības komisārs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alfred Erich Senn (1975). The Emergence of Modern Lithuania (2nd ed.). Westport, CT: Greenwood Press. p. 240.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]