Lietuvas valsts vadītāji
Izskats
(Pāradresēts no Lietuvas lielkņazs)
Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas kunigaiši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrīno Lietuvas kunigaišu vārdi ir nojaušami no vairākām 13. gadsimta sākuma hronikām, kā galvenie avoti izceļama Indriķa hronika un Volīnijas metrika jeb Hipatija hronika (Ипатьевская летопись). Kā maz ticami avoti ir minama daudz vēlāk 16. gadsimtā sacerētā t.s. Bihoveca hronika. Iekavās norādīts valdnieka vārda transkripcija lietuviski un latīniski.
- Svelgats (Žvelgaitis, lat. Svelgates, miris 1205.)
- Daugerūts (Dangerutis, pirms 1209.—1213.)
- Steksis (Stekšys, Steksys, miris 1214.)
- Živinbuds (Živinbudas, Żywibund vai Rimgaudas, Ryngold, 1214—1219)
- Dausprungs (Dausprungas, Dowsprunk, 1219—1235)
Lietuvas dižkunigaiši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mindaugs (Mindaugas, Myndowe, Mendog, 1236—1263), 1253. gadā tika kronēts par Lietuvas karali
- Tranaitis (Stroynat, Treniota, 1263—1264)
- Vaišelga (Woysalk, Wojsiełk, 1264—1267)
- Švarns (Švarnas, Szwarno, 1264—1269)
- Traidenis (Thoreiden, Trojden, 1269—1282)
- Daumants (Daumantas, Dowmunt, 1282—1285)
- Butigeidis (Butegeyde, Butygejd, 1285—1291)
- Butvīds (Butvydas, Butywid, Pucuwerus 1291—1295)
- Vītenis (Vytenis, Witenes, Vithenus 1295—1316)
- Ģedimins (Gediminas, Giedymin, 1316—1341), Vīteņa brālis
- Jaunutis (Jaunutis, Jawnuta, 1341—1345), Ģedimina dēls
- Aļģirds (Algirdas, Olgierd, Olgerth, 1345—1377), Ģedimina dēls
- Jagailis (Jogaila, Władysław Jagiełło, Jagel, 1377—1381), Aļģirda dēls. No 1386. gada vienlaicīgi arī Polijas karalis
- Ķēstutis (Kęstutis, Kiejstut, Kynstutte, 1381—1382), Ģedimina dēls
- Jagailis (Jogaila, 1382—1386), Aļģirda dēls
- Šķirgailis (Skirgaila, Skirgiełło Iwan, Schirgalo, 1387—1392), Aļģirda dēls, nebija dižkungs, bet gan Jagaiļa vietnieks Lietuvā
- Vītauts Dižais (Vytautas Didysis, Witold Wielki, Alexander Vitoldus, 1392—1430), Ķēstuša dēls, tika nominēts par Lietuvas karali 1429. gadā
- Svitrigailis (Švitrigaila, Świdrygiełło, Svidrigailo, 1430—1432), Aļģirda dēls
- Žigimants (Žygimantas Kęstutaitis, Zygmunt Kiejstutowicz, Sigismundus, 1432—1440), Ķēstuša dēls
- Kazimirs (Kazimieras Jogailaitis, Kazimierz Jagiellończyk, 1440—1492), Jagaiļa dēls, Polijas karalis no 1447. gada
- Aleksandrs (Aleksandras, Aleksander Jagiellończyk, 1492—1506), Kazimira dēls. Polijas karalis no 1501. gada
- Sigismunds Vecais (Žygimantas Senasis, Zygmunt I Stary, 1506—1548), Kazimira dēls. Vienlaicīgi arī Polijas karalis
Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sigismunds II Augusts (Žygimantas Augustas, Zygmunt II August, 1530—1572), Sigismunda Vecā dēls. Polijas karalis no 1548. gada. Pēc Polijas un Lietuvas apvienošanas 1569. gadā kļuva par pirmo kopvalsts valdnieku
- Henriks I Valua (Henrikas I Valua, Henryk I Walezy, 1573—1574)
- Stefans Batorijs (Steponas I Batoras, Stefan I Batory, 1576—1586)
- Sigismunds III Vāsa (Žygimantas III Vaza, Zygmunt III Waza, 1587—1632). Sigismunda Vecā mazdēls, Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam
- Vladislavs IV Vāsa (Vladislovas II Vaza, Władysław II Waza, 1632—1648). Sigismunda III dēls
- Jans Kazimirs Vāsa (Jonas Kazimieras Vaza, Jan II Kazimierz Waza, 1648—1668). Sigismunda III dēls
- Miķelis Kaributs Višņoveckis (Mykolas I Kaributas Višnioveckis, Michał I Wiśniowiecki, 1669—1673)
- Jans Sobeskis (Jonas Sobieskis, Jan III Sobieski, 1674—1696)
- Augusts II Stiprais (Augustas II, August II Mocny, 1697—1706)
- Staņislavs I Leščinskis (Stanislovas I Leščinskis, Stanisław I Leszczyński, 1704—1709)
- Augusts I Stiprais (Augustas I, August I Mocny, 1709—1733)
- Staņislavs I Leščinskis (Stanislovas I Leščinskis, Stanisław I Leszczyński, 1733—1736)
- Augusts III (Augustas III, August III Sas, 1733—1763)
- Staņislavs Augusts Poņatovskis (Stanislovas Augustas Poniatovskis, Stanisław August Poniatowski, 1764—1795)
Atjaunotās Lietuvas karalis (1918)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Foto | Pilnvaru termiņš | Lietuvas karalis | Komentāri |
---|---|---|---|
īstajā vārdā Wilhelm Karl Florestin Urach, tika nominēts par Lietuvas karali. |
Lietuvas Republikas vadītāji (1919—1954)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Antans Smetona (Antanas Smetona, 1919—1920)
- Aleksandrs Stulginskis (Aleksandras Stulginskis, 1920—1926)
- Kazis Griņus (Kazys Grinius, 1926), gāzts valsts apvērsumā
- Antans Smetona (Antanas Smetona, 1926—1940), ievēlēts pēc valsts apvērsuma, pēc PSRS ultimāta 1940. gada jūnijā bija spiests bēgt uz Vāciju, tad uz ASV
- Jons Žemaitis-Vītauts (Jonas Žemaitis-Vytautas, 1949—1954)
Okupācijas laika valdības (1940—1990)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lietuvas PSR valdība, kas atradās tiešā PSRS valdības pakļautībā (1940—1941)
- Ostlandes Reihskomisariāta vadība, kas atradās tiešā nacistiskās Vācijas pakļautībā (1941—1944)
- Lietuvas PSR valdība, kas atradās tiešā PSRS valdības pakļautībā (1944—1990)
Lietuvas Republikas vadītāji (no 1990)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Foto | Pilnvaru termiņš | Prezidents | Komentāri |
---|---|---|---|
1990—1992 | Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis) |
Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs | |
1993—1998 | Aļģirds Brazauskis (Algirdas Mykolas Brazauskas) |
||
1998—2003 | Valds Adamkus (Valdas Adamkus) |
||
2003—2004 | Rolands Pakss (Rolandas Paksas) |
Konstitucionālās tiesas sprieduma rezultātā tika atcelts no amata. | |
2004 | Artūrs Paulausks (Artūras Paulauskas) |
kā Seima priekšsēdētājs īslaicīgi uzņēmās valsts galvas funkcijas. | |
2004—2009 | Valds Adamkus (Valdas Adamkus) |
atkārtoti | |
2009—2019 | Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) |
||
2019—pašlaik | Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- European Kingdoms (angliski)