Liezēres draudzes novads

Liezēres (Löser) draudzes novads (1798).

Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā).

No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016).

Liezēres draudzes novads (vācu: Kirchspiel Löser, Loesern) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture

Līdz Poļu—zviedru karam (1600—1629) Liezēres draudze bija patstāvīga, bet Zviedru Vidzemes laikā līdz 1668. gadam karā izpostītais novads bija apvienots ar Cesvaines draudzes novadu. 1676. gadā Vidzemes ģenerālkonsistorija nolēma celt jaunu Liezēres baznīcu un nodibināja draudzes skolu. Lielā Ziemeļu kara un tam sekojošā mēra laikā 1707. – 1719. gadā Liezēres novadu atkal pievienoja Cesvaines novadam. Pēc 1671. gada uzceltā baznīca 1727. gadā bija sagruvusi, to atkal atjaunota 1737. gadā. Pirmo mūra baznīcu iesvētīja 1797. gada 15. augustā, draudzes locekļu skaits krasi samazinājās pēc pēc vairāk nekā 1000 zemnieku pāriešana pareizticībā 1845.-1847. gadā. Baznīcu izdemolēja Latvijas SPR laikā 1919. gadā.

Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrā pasaules karā 1944. gada septembrī baznīcu uzspridzināja. 1993. gadā baznīcas drupas nojauca un 1999. gadā sāka jaunas baznīcas celtniecību, ko pabeidza 2012. gadā.

Muižas

Liezeres draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:

• Liezeres mācītājmuiža (Löser Pastorat)
• Liezeres muiža (Loesern, Lösern, Löser)
• Ozolu muiža ar Olu muižu (Ekau, Eckhof mit Ohlenhof)
• Mēdzūlas muiža (Meselau)
• Lubejas muiža (Lubei, Lubey)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 379. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 199–201. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 262. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 239–242. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.