Likbez

Likbez (krievu: ликбез, no ликвидация безграмотности — "analfabētisma likvidācija") bija masveida analfabētisma apkarošanas kampaņa Padomju Krievijā un vēlāk Padomju Savienībā. Tā sākās pēc Oktobra revolūcijas un bija vērsta uz pieaugušo iedzīvotāju lasītprasmes un rakstītprasmes paaugstināšanu.

Likbez kļuva par vienu no svarīgākajām agrīnās padomju izglītības politikas daļām. Kampaņas mērķis bija nodrošināt, lai strādnieki, zemnieki un sarkanarmieši spētu lasīt, rakstīt un piedalīties jaunās padomju valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē.

Vēsture

Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma un pilsoņu kara sākuma jaunā padomju vara saskārās ar ļoti augstu analfabētisma līmeni. Īpaši zema lasītprasme bija laukos, sieviešu vidū un vairākos nacionālajos reģionos.

1919. gada 26. decembrī Tautas komisāru padome pieņēma dekrētu "Par analfabētisma likvidāciju Krievijas PFSR iedzīvotāju vidū". Tas noteica, ka visiem iedzīvotājiem vecumā no 8 līdz 50 gadiem, kuri neprot lasīt vai rakstīt, ir pienākums apgūt lasītprasmi dzimtajā vai krievu valodā.

Kampaņas īstenošanai tika veidoti īpaši mācību punkti, vakarskolas, kursi, lasītavas un izglītības pulciņi. Pieaugušo apmācībā iesaistīja skolotājus, studentus, komjauniešus, partijas aktīvistus un citus brīvprātīgos. Laukos bieži tika izmantotas pārvietojamās skolas un bibliotēkas.

1920. gados Likbez kļuva par plašu valsts mēroga kustību. Tika izdoti vienkāršoti mācību līdzekļi, ābeces, plakāti un avīzes jaunajiem lasītājiem. Kampaņa bija cieši saistīta ar padomju propagandu, jo lasītprasme tika uzskatīta par priekšnoteikumu politiskai audzināšanai un komunistiskās ideoloģijas izplatīšanai.

Īpaša uzmanība tika pievērsta sievietēm un mazākumtautību pārstāvjiem. Daudzos reģionos tika izstrādātas rakstības sistēmas vietējām valodām, izdoti mācību materiāli un sagatavoti skolotāji. Tas bija saistīts ar agrīno padomju nacionālo politiku un centieniem paplašināt izglītību ārpus krievu valodas vides.

1920. gadu beigās un 1930. gados analfabētisma likvidēšana tika sasaistīta ar industrializāciju un kolektivizāciju. Valsts uzskatīja lasītprasmi par nepieciešamu rūpniecības darbinieku sagatavošanai, militārajai apmācībai, tehnisko zināšanu apguvei un administratīvai kontrolei.

1930. gados kampaņas rezultātā lasītprasmes līmenis Padomju Savienībā būtiski pieauga. Tomēr analfabētisma pilnīga likvidēšana dažos lauku un attālajos reģionos prasīja ilgāku laiku. Atšķirības saglabājās starp pilsētām un laukiem, kā arī starp dažādām republikām un sociālajām grupām.

Likbez kampaņa būtiski ietekmēja padomju sabiedrību. Tā veicināja masu izglītības izplatību, jaunu skolotāju un izglītības iestāžu tīkla izveidi, kā arī paplašināja valsts iespējas izplatīt presi, propagandu un administratīvos norādījumus.

Pēc Otrā pasaules kara termins likbez pakāpeniski zaudēja sākotnējo institucionālo nozīmi, jo vispārējā lasītprasme jau bija kļuvusi par normu. Vēlāk krievu valodā šo vārdu sāka lietot arī pārnestā nozīmē — kā īsu ievadkursu vai pamata skaidrojumu kādā tēmā.

Nozīme

Likbez bija viena no lielākajām pieaugušo izglītības kampaņām agrīnajā Padomju Savienībā. Tā palīdzēja samazināt analfabētismu un veicināja masu izglītības sistēmas izveidi.

Vienlaikus kampaņai bija arī politiska funkcija. Lasītprasme tika izmantota ne tikai izglītībai, bet arī padomju ideoloģijas izplatīšanai, iedzīvotāju mobilizācijai un valsts kontroles stiprināšanai.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Likbez.

Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)