Liks Antuāns Montaņjē (franču: Luc Antoine Montagnier; dzimis 1932.gada 18.augustā, miris 2022.gada 8.februārī) bija franču virusologs, retroviroloģijas un biomedicīnas pētnieks, viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta beigu vīrusu bioloģijas speciālistiem. Viņa zinātniskais darbs aptvēra RNS vīrusu struktūru, replikācijas mehānismus, onkogēnos vīrusus, imūnpatoloģiju un hronisku infekcijas slimību izpēti. Lielāko karjeras daļu Montaņjē strādāja Parīzes Pastēra institūtā, vēlāk piedaloties arī starptautiskos AIDS profilakses un sadarbības projektos. Montaņjē visplašāk pazīstams kā viens no cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) atklājējiem. 1983. gadā viņš kopā ar Fransuāzu Barē-Sinūsi un kolēģiem Pastera institūtā izolēja jaunu retrovīrusu, kas izraisīja iegūtā imūndeficīta sindromu (AIDS). Šis atklājums kļuva par pagrieziena punktu mūsdienu medicīnā, jo tas ļāva izstrādāt diagnostikas testus, epidemioloģiskos modeļus un vēlāk arī ārstēšanas stratēģijas, būtiski mainot globālās sabiedrības veselības pieeju AIDS epidēmijai.
Turpmākajos pētījumos tika apstiprināta HIV etioloģiskā loma AIDS attīstībā, un Montaņjē aktīvi pētīja vīrusa mainīgumu, pārneses ceļus, HIV-1 un HIV-2 raksturojumu, kā arī tā izplatību pasaulē, ietekmējot gan klīnisko viroloģiju, gan imunoloģiju. Viņa darbs būtiski sekmēja izpratni par cilvēka retrovīrusu bioloģiju un imūnsistēmas patoloģijām. Par HIV atklāšanu Montaņjē 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, kuru viņš dalīja ar Fransuāzu Barē-Sinūsi (par HIV atklāšanu) un Haraldu cur Hauzenu (par cilvēka papilomas vīrusa un dzemdes kakla vēža saistības atklāšanu). Šis apbalvojums nostiprināja viņa vietu mūsdienu viroloģijas un infekcijas slimību pētniecības vēsturē kā vienam no centrālajiem HIV/AIDS zinātniskās izpētes pionieriem.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Liks Montaņjē.
