Lilita Ozoliņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lilita Ozoliņa
Dzimusi 1947. gada 19. novembrī (70 gadi)
Flag of Latvian SSR.svg LPSR, Rīga
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1966—pašreiz

Lilita Ozoliņa (dzimusi 1947. gada 19. novembrī Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lilita Ozoliņa piedzima Rīgā. Līdz karam Lilitas māte Albertīna strādāja par režisora palīgu vācu kinostudijā, tēvs Arvīds bija lidotājs-izmēģinātājs. Lilita, izturot uzņemšanas konkursu, veiksmīgi iestājās Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktiera studijā. Paralēli mācībām 1966. gadā viņa sāka strādāt J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī. 1969. gadā Lilita beidza kinoaktiera studijas, bet 1971. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru fakultāti.

Lilitas pirmā kinoloma ir Velta spēlfilmā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), kuru uzņēma viens no viņas studiju pasniedzējiem, režisors Aloizs Brenčs. Par Lilitas populārāko kinolomu tiek uzskatīta Marta filmā "Ilgais ceļš kāpās" (1981).

Pēc PSRS sabrukuma viņa pameta darbu Rīgas Kinostudijā, bet palika strādāt teātrī. Ozoliņa ir piedalījusies arī Latvijas Nacionālā teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs.

Saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu (2008). "Spēlmaņu nakts" balva kā gada labākajai aktrisei par Alises lomu A. Strindberga lugas „Nāves deja" iestudējumā M. Čehova Rīgas Krievu teātrī (1996). Par lomām M. Bogavacas lugas "Ka tavu tēti!" iestudējumā nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā gada aktrise otrā plāna lomā.

Lilitai Ozoliņai ir meita Liliāna Ozoliņa, kas ir bijusi televīzijas kanāla MTV Latvija direktore.

Lomas Dailes teātrī[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hercogiene (O.Vailda "Doriana Greja portrets", 2017)
  • Vecmāmiņa (R.Tomā "8 mīlošas sievietes", 2016)
  • Regīna (M.Ivaškeviča "Izraidītie", 2014)
  • Biedrene Čina (D.H.Hvanga "M.Butterfly", 2013)
  • Misis Merivedera, Džeina Fonteina, Dienvidnieku dāma (M.Mičelas „Vējiem līdzi", 2013)
  • Aktrise (Kļima "Mēdeja. Teātris", 2012)
  • Džuljetas aukle (V.Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 2012)
  • Braunas jaunkundze (R.Kūnija, Dž.Čepmena "Ar vīru nav viegli", 2011)
  • Eleonora Dūze (O.Eskina "Duets", 2010)
  • Regīna (N. Ikstenas "Regīna", 2010)
  • Marina, alkoholiķe (M.Bogavacas "Ka tavu tēti!", 2010)
  • Vecmāmuļa (F.Dostojevska "Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi", 2009)
  • Enna (H.Satona "Psihs", 2008)
  • Citeles kundze (T.Bernharda "Varoņu laukums", 2008)
  • Karaliene Margarita (V.Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese", 2007)
  • Ingrīda (M.Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007),
  • Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E.Šmita "Izvirtulis", 2006)
  • Sievasmāte (E.Dārziņa, R.Paula, J.Jurkāna "Melanholiskais valsis", 2005)
  • Indrānu māte (R.Blaumaņa "Indrāni", 2004)
  • Lūvise (A.Lindgrēnes „Ronja - laupītāja meita", 2002)
  • Luize Šarlote (M.Zālītes "Tobāgo!", 2001)
  • Annes māte (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā", 2001)
  • Velta (J.Skopa „Klāra šurp vairs neatlidos", 2000)
  • Teiksma Dundura kundze (T.Vaildera „Kā tikt pie vīra", 1999)
  • Raganu barvede, Sieviete pie kapa (K.Orfa „Mistērijas", 1999)
  • Māte (Raiņa „Pūt, vējiņi!", 1998)
  • Šarlote Ivanovna (A.Čehova „Ķiršu dārzs", 1998)
  • Eda (A.Nikolai „Taurenīt, taurenīt...", 1997)
  • Margo (R.Tomā „Fredijs", 1997)
  • Hesione Hašebaja (Dž.B.Šova „Lauzto siržu nams", 1997)
  • Ivonna (Ž.Feido „Dāmu šuvējs", 1996)
  • Eiridike (Sofokla „Oidips un Antigone", 1995)
  • Leonora (P.Korneija „Sids", 1995)
  • Lisjēna (Ž.Feido „Pie galantās vāverītes", 1994)
  • Pjereta (R.Tomā „Astoņas mīlošas sievietes", 1993)
  • Redžīna Hidense (L.Helmanes „Lapsiņas", 1993)
  • Misis Ērline (O.Vailda „Lēdijas Vindermīres vēdeklis", 1992)
  • Rebeka Vesta (H.Ibsena „Rosmersholma", 1992)
  • Hope (A.Eglīša „Jolanta Durbe", 1991)
  • Sēlija (S.Šeparda „Prāta meli", 1990)
  • Elza (A.Fugarda „Ceļš uz Meku", 1990)
  • Mazmeita, Anna (A.Eglīša „Kazanovas mētelis", 1989)
  • Svētceļniece (A.Kasonas „Rītausmas dāma", 1988)
  • Ārija (Raiņa „Indulis un Ārija", 1987)
  • Severīna (P.Pētersona „Mirdzošais un tumši zilais", 1987)
  • Valdniece (R.Tagores „Tumšā mitekļa valdnieks", 1986)
  • Anda (P.Putniņa „Mūsu dēli", 1986)
  • Pegija (K.Būzas "Sievietes, sievietes...", 1986)
  • Made (M.Zālītes „Tiesa", 1985)
  • Teresa Pansa (M.de Servantesa „Dons Kihots", 1984)
  • Kaimiņienes mazmeitiņa, Gaisma (M.Māterlinka „Zilais putns", 1982)
  • Leontīne (Ā.Alunāna „Džons Neilands", 1982)
  • Malda (P.Putniņa „Uzticības saldā nasta", 1981)
  • Izabella (F.Bruknera „Elizabete, Anglijas karaliene", 1980)
  • Alise Folknere (A.Konan-Doila „Šerloks Holmss", 1979)
  • Hermija (V.Šekspīra „Sapnis vasaras naktī", 1977)
  • Klāra (P.Putniņa „Šausmas, Janka sācis jau domāt...", 1975)
  • Zemniece (H.Ibsena „Brands", 1975)
  • Una Puškare (M.Birzes „Tā nebija pēdējā diena", 1975)
  • Kalpone (R.B.Šeridana „Atjautīgā aukle", 1974)
  • Vesjolkina (M.Gorkija „Barbari", 1974)
  • Morika Mondrukova, prostitūta (I.Bukovčana „Pirms gailis dziedās", 1974)
  • Anne (R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā", 1973)
  • Tamāra (V.Rozova „Situācija", 1973)
  • Hilda (T.Viljamsa „Leguānas nakts", 1973)
  • Pāvela māte (J.Druces „Mūsu jaunības putni", 1972)
  • Viņa (R.Kerndla „Es satiku meiteni", 1971)
  • Skaidrīte (A.Griguļa „Uz kuru ostu?", 1971)
  • Mudīte (P.Putniņa „Lauzīsim galvas dotajā virzienā", 1970)
  • Lokija (A.Gailīša „Tomass Nipernādijs", 1970)
  • Zelmiņa (R.Blaumaņa „Indrāni", 1970)
  • Mavra (F.Dostojevska „Idiots", 1969)
  • Meitene (I.Ziedoņa, P.Pētersona „Motocikls", 1967)

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dailes teātris - Lilita Ozoliņa. http://www.dailesteatris.lv/aktieris/232/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]