Pāriet uz saturu

Limbažu novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Limbažu novads (2009—2021).
Limbažu novads
Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija
Limbažu novada karogs Limbažu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Limbaži
Kopējā platība:[1] 2 441,0 km2
  Sauszeme: 2 382,6 km2
  Ūdens: 58,4 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 27 613
Blīvums (2025): 11,6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Sigita Upmale(VP)
Mājaslapa: www.limbazunovads.lv/lv
Limbažu novads Vikikrātuvē

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Limbažu novads, Alojas novads un Salacgrīvas novads. Robežojas dienvidos ar Saulkrastu un Siguldas novadiem, dienvidaustrumos ar Cēsu novadu, austrumos ar Valmieras novadu un ziemeļos ar Igaunijas Pērnavas apriņķi. Novada centrs atrodas Limbažu pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā Lēdurgas pagasta mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko Limbažu rajonu.

Teritoriālais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Limbažu novads sastāv no 5 pilsētām un 14 pagastiem: Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Skultes pagasts, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.

Novada piekrastes rietumdaļa atrodas Piejūras zemienē. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie Kuivižiem iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē (Dunte, Liepupe, Tūja, Ķurmrags) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi (Veczemju klintis). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas Metsepoles līdzenums, biežas upju senlejas (Vitrupes, Svētupes, Vangmuižas), kurās atrodas ezeru virknes.[3] Novada dienviddaļā Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums. Austrumdaļā novadu skar Augstrozes paugurvalnis dienvidos (Cēsu kalns 126 m) un Burtnieka līdzenums ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, Pāle, Pociems, Viļķene, Vīķi), grants (Kaijciems, Lauvas, Lielezers, Tūja), smilts (Katvari, Pociems, Tiegaži), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas (Dūņezers). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.[3] Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.[4]

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.[4]

Vairums novada upju ietek tieši jūrā — Salaca, Vitrupe, Svētupe, Aģe. Dienvidaustrumos Gaujas pieteka Brasla.

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

49 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Augstrozes Lielezers 4 km², Limbažu Lielezers 2,6 km².[4]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu Metsepoles zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[4] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
195939 579    
196739 317−0.08%
197939 339+0.00%
GadsIedz.±% g.p.
198939 550+0.05%
200038 461−0.25%
201131 420−1.82%
GadsIedz.±% g.p.
202127 956−1.16%

Lielākās apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[5]
1.LimbažiPilsēta6845
2.SalacgrīvaPilsēta2560
3.SkulteCiemsSkultes1040
4.AlojaPilsēta1031
5.StaicelePilsēta813
6.AinažiPilsēta665
7.OzolaineCiemsLimbažu641
8.VārzasCiemsSkultes496
9.UmurgaCiemsUmurgas460
10.ZiemeļblāzmaCiemsSkultes454

Nacionālais sastāvs

[labot | labot pirmkodu]
Limbažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[6]
Latvieši (24882)
 
88.2%
Krievi (1661)
 
5.9%
Ukraiņi (481)
 
1.7%
Baltkrievi (283)
 
1.0%
Poļi (194)
 
0.7%
Čigāni (170)
 
0.6%
Lietuvieši (138)
 
0.5%
Igauņi (38)
 
0.1%
Ebreji (7)
 
0.0%
Cita un neizvēlēta (353)
 
1.3%

Pašvaldība

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Limbažu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P9 (Ragana—Limbaži), P11 (Kocēni—Limbaži—Tūja), P12 (Limbaži—Salacgrīva), P13 (Limbaži—Aloja), P14 (Umurga—Cēsis—Līvi), P15 (Ainaži—Matīši) un P53 (Duči-Limbaži).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras Limbažu novada teritorijā atrodas viena pietura (Zvejniekciems) un viena stacija (Skulte). Plānots, ka caur novada teritoriju ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras Limbažu nvoadā atradīsies divas stacijas — Salacgrīva un Skultes muiža.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]