Lingulīdes
| Lingulīdes Lingulidae Menke, 1828 | |
|---|---|
 Lingulīžu Lingula anatina čaulas iekšskatā un ārskatā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Pleckāji (Brachiopoda) |
| Apakštips | Lingulveidīgie (Linguliformea) |
| Klase | Lingulātas (Lingulata) |
| Kārta | Lingulīdas (Lingulida) |
| Virsdzimta | Linguloīdejas (Linguloidea) |
| Dzimta | Lingulīdes (Lingulidae) |
 Lingulīdes Vikikrātuvē | |
Lingulīdes (Lingulidae) ir bezslēdzenes pleckāju dzimta. Linguloīdes dzīvo no kembrija perioda līdz mūsdienām un ir izplatītas Klusajā okeānā, Indonēzijā, Filipīnās, gar Austrālijas un Japānas krastiem, Ziemeļamerikas austrumu krastā, Meksikas līcī, Indijas okēānā pie Indijas un Pakistānas krastiem u.c., bet folsilā veidā pa visu pasauli, ieskaitot Latviju. Ligulīdes dzīvo no devona līdz mūsdienām. Dzimtu 1828. gadā ar nosaukumu Ligulaceae izveidoja vācu malakologs Kārlis Menke.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir izstiepti ovāla no gandrīz taisnstūrainas līdz lāpstveidīgai, lēzeni, gandrīz vienmērīgi divpusēji izliekta. Abi čaulas vāki ir gandrīz vienādi. Kāpura čaula ir gluda. Čaulas ventrālais vāks ir ar trīsstūrveidīgu ventrālo padziļinājumu vai kanālu kājas ejai. Ventrālā pseidostarpareja ir rudimentāra, bez locījuma līnijām, tā reti veido skaidri izteiktus trīsstūrveida proparjas. Čaulas dorsālais vāks ir ar nelielu, nesadalītu pseidostarpareju, kas neturpinās plāksnītes veidā vākā. Muskuļu sistēma ir ar asimetriskiem, transmediāliem, nepāra nabas muskuļiem. Pedikulārais nervs izliecas ap nabas muskuli. Viscerālo apgabalu aizmugurējās sānu malas abos vākos ir ļoti ieliekti vai taisni. Dorsālais viscerālais apgabals ir ar šauru priekšējo izvirzījumu, kurš stiepjas uz priekšu aiz vāka vidusdaļas. Dorsālie centrālie un priekšējie laterālie muskuļu nospiedumi parasti ir izvietoti tuvu viens otram. Mantijas kanāla sistēma mūsdienu formām ir divdaļīga. Abu vāku vascula lateralia saiet kopā priekšpusē. Vascula media ir rudimentāri vai arī to nav. Mūsdienu lingulīžu formām ir gara lokana kāja. To lofofors ir spirolofs ar spirāļu virsotnēm vērstām mediāli.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lingulīžu dzimtā ir šādas ģintis:[2]
- dzimta: Lingulidae Menke, 1828
- ģints: Argentiella Archbold, Cisterna & Sterren, 2005 †
- ģints: Credolingula Smirnova & Ushatinskaya, 2001 †
- ģints: Dignomia Hall, 1871 †
- ģints: Glottidia Dall, 1870
- ģints: Laima Gravitis, 1981 †[3][4]
- ģints: Lingula Bruguière, 1791
- ģints: Lingularia Biernat & Emig, 1993 †
- ģints: Semilingula Egorov & Popov, 1990 †
- ģints: Sinoglottidia Peng & Shi, 2008 †
- ģints: Sinolingularia Peng & Shi, 2008 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Holmer, L.E. & Popov, L.E. 2000: Lingulata. In Kaesler, R.L. (ed.): Treatise on Invertebrate Paleontology, Part H, Brachiopoda, Vol. 2, pp. 30–146. The Geological Society of America, Boulder, Colorado, and The University of Kansas Lawrence, Kansas, USA, 35-36. lpp.
- ↑ Marinespecies.org
- ↑ В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 448. lpp.
- ↑ Fossiilid.info