Linlitgova
| Linlitgova | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Linlithgow Gleann Iucha | |
|
Pilsētas centrs; Linlitgovas pils; Svētā Miķeļa baznīca | |
| Koordinātas: 55°58′28″N 03°36′04″W / 55.97444°N 3.60111°WKoordinātas: 55°58′28″N 03°36′04″W / 55.97444°N 3.60111°W | |
| Valsts |
|
| Zeme |
|
| Apgabals | Rietumlotjana |
| Vēsturiskā grāfiste | Rietumlotjana (Linlitgovšīra) |
| Augstums | 50 m |
| Iedzīvotāji (2022) | |
| • kopā | 12 517 |
| Laika josla | GMT (UTC+0) |
| Pasta indekss | EH49 |
|
| |
Linlitgova (angļu: Linlithgow, skotu gēlu: Gleann Iucha, skotu: Lithgae) ir pilsēta (town) un bijušais karaliskais boro (royal burgh) Apvienotajā Karalistē, Skotijas vidienē, Rietumlotjanas apgabalā. Tā atrodas Jūnionkanāla krastos, aptuveni 30 kilometrus uz rietumiem no Edinburgas. Vēsturiski tā bija Linlitgovšīras (vēlāk — Rietumlotjanas) grāfistes galvenā pilsēta (county town).
Pilsētas nosaukums ir cēlies no kimbru vai senās britu valodas vārdiem llyn ('ezers'), llaith ('mitrs') un cau ('dobums' vai 'ieleja'), kas kopā nozīmē 'ezers mitrajā ielejā'. Skotu gēlu valodas nosaukums Gleann Iucha un skotu valodas nosaukums Lithgae ir vēlākas fonētiskās adaptācijas.[1]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Linlitgova ir viena no nozīmīgākajām Skotijas vēsturiskajām karaliskajām rezidencēm. Apmetne sākusi attīstīties viduslaikos, un 12. gadsimta sākumā karalis Dāvids I piešķīra Linlitgovai karaliskā boro statusu, kā arī uzcēla pirmo karalisko muižu un baznīcu.
Pilsētas atpazīstamības pamatā ir Linlitgovas pils (Linlithgow Palace), ko 15. gadsimta sākumā nopostītās koka nocietinājumu ēkas vietā pavēlēja uzcelt karalis Džeimss I. Pils kļuva par iemīļotu Stjuartu dinastijas karaļu uzturēšanās vietu. 1512. gadā šeit dzima karalis Džeimss V, bet 1542. gada 8. decembrī pilī dzima viņa meita — nākamā Skotijas karaliene Mērija Stjuarta.[2]
1570. gada 23. janvārī Linlitgovas Galvenajā ielā notika pasaules vēsturē pirmais reģistrētais atentāts, kurā izmantots šaujamierocis (muskete) — Džeimss Hamiltons no Hamberstonas noslepkavoja Skotijas reģentu, Mari grāfu Džeimsu Stjuartu.
18. gadsimta vidū pils cieta ugunsgrēkā, kad tajā bija apmeties Kamberlendas hercoga karaspēks, un kopš tā laika tā palikusi daļēji sagrauta, kļūstot par nacionālās nozīmes vēstures pieminekli.
Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Linlitgova saglabāja grāfistes centra statusu, bet no 1975. līdz 1996. gadam tā ietilpās Lotjanas reģiona Rietumlotjanas distriktā. Kopš 1996. gada pilsēta ir Rietumlotjanas pašvaldības apgabala sastāvā.
Saimniecība un satiksme
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienās Linlitgova ir nozīmīgs tūrisma, kultūras un vietējās tirdzniecības centrs. Pilsētai ir saglabājusies vēsturiskā plānojuma struktūra un daudzas arhitektūras pērles.
Pilsētai ir ļoti laba satiksmes infrastruktūra. caur to iet dzelzceļa līnija Glāzgova—Edinburga (stacija Linlitgovā), nodrošinot ātru nokļūšanu abās Skotijas lielākajās pilsētās. Pilsētu šķērso arī A9 autošoseja un netālu atrodas M9 automaģistrāle. Gar pilsētiņas dienvidu malu izbūvēts vēsturiskais Savienības kanāls (Union Canal), kas mūsdienās tiek izmantots atpūtas kuģošanai.
Ievērojamas vietas
[labot | labot pirmkodu]- Linlitgovas pils (Linlithgow Palace) — 15.–16. gadsimta Skotijas karaļu pils drupas ezera krastā.
- Svētā Miķeļa draudzes baznīca (St Michael's Parish Church) — viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku draudzes baznīcām Skotijā, celta 15. gadsimtā blakus pilij.
- Linlitgovas rātsnams (Linlithgow Burgh Halls) — 17. gadsimta otrajā pusē celta sabiedriskā ēka pilsētas centrālajā laukumā (The Cross).
- Savienības kanāls (Union Canal) un kanāla muzejs atpūtas kuģniecības un industriālā mantojuma cienītājiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ James B. Johnston. Place-Names of Scotland (angļu). Edinburgh : David Douglas, 1892. 176. lpp.
- ↑ Graham Ritchie. Invaders of Scotland (angļu). Edinburgh : HMSO, 1991. 42. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Linlitgova.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|