Piedzimis Igaunijas vācbaltiešu ģimenē. No 1825. līdz 1829. gadam studējis tiesības un valodas Tērbatas universitātē. Vēlāk strādājis gan par matemātikas skolotāju, gan par pianistu un diriģentu. Ar šahu sācis aizrauties 17 gadu vecumā. 1839. gadā devies uz Parīzi, lai kļūtu par profesionālu šahistu. Parīzē bijis viens no tā laika ievērojamās šaha kafejnīcas "Café de la Régence" pastāvīgajiem apmeklētājiem. Pelnījies spēlējot šahu uz naudu, kā arī pasniedzot privātas šaha mācību stundas. 1846. gadā izdevis grāmatu "Cinquante partie" ("Piecdesmit partijas"), kurā bijušas apkopotas viņa labākās partijas. Tajā pašā gadā devies uz Londonu, kur aizvadījis mačus ar labākajiem angļu šahistiem. Kizereckis atstājis laba spēlētāja iespaidu, tomēr viņa nervozā daba bijusi mazpiemērota nopietniem turnīriem. 1851. gadā piedalījies pirmajā Londonas starptautiskajā šaha turnīrā, kur pirmajā kārtā pēc izslēgšanas sistēmas zaudējis Ādolfam Andersenam ar ½:2½. Šī turnīra laikā starp abiem šahistiem ir notikusi arī pazīstamā "Nemirstīgā partija", kurā Andersens uzvarējis ar lielisku upuru sēriju.[1]
Bijis pirmā šaha žurnāla "Le Palamède" redaktors, vēlāk no 1849. līdz 1851. gadam izdevis savu šaha žurnālu "La Régence". Žurnāls bijis finansiāli neveiksmīgs, tā bankrots bijis par iemeslu Kizerecka priekšlaicīgajai nāvei vienā no Parīzes psihiatriskajām patversmēm. Šaha vēsturē iegājis kā spilgts aktīva uzbrūkošā stila pārstāvis.[2]
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lionels Kizerickis.