Liturģiskās krāsas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Liturģiskās krāsas ir īpašas krāsas, ko atbilstoši baznīcas gadam lieto gan garīdznieku apģērbā, gan altāra pārklājos un norāda uz baznīcas gada perioda galvenajiem svētkiem. Krāsas pieder pie izteiksmes pamatlīdzekļiem un tās tiek izmantotas visās tradicionālajās konfesijās kā palīglīdzeklis liturģijā. Liturģiskās krāsas dievkalpojuma svinēšanā tika ieviestas balsoties uz vēsturē pieņemtām krāsu simboliskajām nozīmēm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā gadu tūkstotī garīdznieku apģērbu un citu dievkalpojumā izmantoto atribūtu krāsai netika piešķirta liturģiska nozīme. Garīdzniekus no citu profesiju pārstāvjiem atšķīra viņu darba specifika tāpēc viņu tērpi bija tikai no balta auduma.

Svētais Augustīns 12. gadsimtā Jeruzalemē sagatavoja pirmo zināmo liturģisko krāsu lietošanas secību. Domājams, ka augošā baznīcas labklājība pieļāva lielāku dažādību apģērbu audumu un baznīcas aksesuāru izmantošanā, protams, krāsas izmantoja saskaņā ar viduslaikos izstrādāto sistēmu, kas norādīja uz konkrētiem liturģiskajiem notikumiem baznīcas kalendārā. Sākotnēji kopējā prakse bija šos greznākos tērpus- praktiski neatkarīgi no krāsas- lietot tikai lielos svētkos.[1]

Mūsdienās liturģiskās krāsas izmanto visas tradicionālās konfesijas. Simboliskā nozīme un svētki, kuros attiecīgās liturģiskās krāsas tiek lietotas var nedaudz atšķirties.

Liturģisko krāsu simboliskā nozīme un kalendārais lietojums Rietumu baznīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sarkans simbolizē Sv. Garu, moceklību, Dieva mīlestību; lieto Vasarsvētkos, 2. Ziemassvētkos.
  • Violets simbolizē grēku nožēlu, izlīdzināšanu; lieto Adventes un Ciešanu laikā.
  • Zaļš simbolizē misijas darbu pasaulē, cerību, atjaunošanos, augšanu; lieto Zvaigznes dienas sezonā, Baznīcas pusgadā.
  • Melns norāda uz dziļām sērām; lieto Lielajā Piektdienā.[2]

Liturģisko krāsu simboliskā nozīme un kalendārais lietojums Austrumu baznīcā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sarkanā krāsa ir Lieldienu svētku nedēļas krāsa, arī mocekļu piemiņas dienās;
  • Zelta un dzeltenā krāsa — Kunga svētkos (Kristus Dzimšanas, Kunga Satikšanas templī,

Kunga Apskaidrošanas, Kunga Debesbraukšanas), svētdienās, apustuļu un svētītāju piemiņas dienās;

  • Baltā krāsa — Kunga Kristību svētkos (Dieva Parādīšanās svētkos);
  • Zilā un baltā krāsa Dievmātes svētkos (Dievmātes Ievešanas templī, Labās Vēsts Pasludināšanas, Aizmigšanas svētkos), arī Eņģeļu svētkos;
  • Violetā vai tumšsarkanā krāsa — Kunga Krusta svētkos (Krusta Pacelšanas u. c.);
  • Zaļā krāsa — Svētās Trejādības, Svētā Gara, Kunga ieiešanas Jeruzalemē svētkos un arī sirdsskaidro piemiņas dienās;
  • Melnā krāsa (vai citu krāsu tumšie toņi) — Lielā gavēņa dievkalpojumos. Lieldienu svētkos svētkalpotāji tērpjas pēc kārtas vairāku krāsu tērpos. Bērēs tiek lietoti baltie tērpi.[3]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A New Dictionary of Liturgy and Worship, Edited by J. G. Davies.
  2. LELB Baznīcas Gada Grāmata 95. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas izdevniecības un poligrāfijas uzņēmums "Svētdienas rīts".
  3. http://www.eleison.lv/vardnica/terminu/l.htm