Livonijas ķēniņvalsts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonijas ķēniņvalsts
vācu: Königreich Livland
1570 – 1578
Location of karaļvalsts
Livonijas karte 1573. gadā of (Joann Portantius).
Pārvaldes centrs Peltsamā un Cēsis (1577)
Reliģija luterisms
Valdība monarhija
Livonijas karalis Magnuss
Vēsture
 - Nodibināja bijušajā Livonijas konfederācijas teritorijā, kuru bija iekarojusi Krievija 1570
 - Atjaunoja Polijas-Lietuvas kopvalstij pakļautu Pārdaugavas hercogisti 1578
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Livonijas ķēniņvalsts jeb Livonijas karaliste (vācu: Königreich Livland, krievu: Королевство Лифляндия) bija pasludināta monarhija Livonijas kara laikā.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas cars Jānis Briesmīgais (Ivans IV) kopā ar saviem vācu padomniekiem Johanu Taubi un Elertu Krūzi plānoja izveidot neatkarīgu Livonijas valsti, kas atrastos Krievijas protektorātā. 1569. gadā Taube un Krūze stājās kontaktos ar Kurzemes bīskapu, Dānijas karaļa brāli Magnusu. Ivana IV piedāvājums bija izveidot visu Livonijas Konfederācijas teritoriju par Krievijas vasaļvalsti, par kuras valdnieku kļūtu Magnuss. Nākotnē šai valstij tiktu pievienotas jaunas krievu iekarotas teritorijas.

Valsts veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ķēniņa Magnusa zīmoga nospiedums. Leģenda: MAGNVS D – G – REX LIVONIÆ HÆ NOR DVX SCHLES H.
Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija.

Magnuss pieņēma priekšlikumu un 1570. gada 10. jūnijā ieradās Maskavā. Sarunu rezultātā augustā Magnuss turpat tika kronēts par Livonijas karali un apprecējās ar Ivana IV radinieci Eifimiju Vladimirovnu, kurai pūrā cars solīja dot piecas mucas zelta. Livonijas karaļvalstij tika apsolīta ticības brīvība, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecība Krievijā bez muitām un nodevām.[1] Par karaļa Magnusa rezidenci izvēlējās Oberpālenes cietoksni krievu okupētajā Livonijas daļā (tagad - Peltsamā).

Magnuss savā rīcībā arī saņēma 20 000 krievu kareivju, ar kuriem devās iekarot savu karaļvalsti, kā pirmo mērķi uzbrukumam izvēloties tai brīdī Zviedrijas kontrolēto Rēveli. Ivana IV plāns, kronējot par Livonijas karali dāņu princi, bija saņemt Dānijas karaļa, Magnusa brāļa Frederika II atbalstu. Taču plāns nerealizējas un 1571. gada beigās Magnuss, neguvis panākumus, ir spiests pārtraukt Rēveles aplenkumu.[2] 1573. gadā Novgorodā Magnuss aprecējās un pūrā saņēma vienīgi Karkuses cietoksni un līgavas veļu kā zīmi tam, ka viņš ir zaudējis cara uzticību.

1575. gadā, kad krievi ieņēma Pērnavas cietoksni, Ērģemes, Rūjienas un Helmetas cietokšņi nolēma padoties Magnusam. 1577. gadā Magnuss uzsāka slepenas sarunas ar Polijas-Lietuvas karali Stefanu Batoriju. Viņš izdeva aicinājumu Livonijas iedzīvotājiem padoties viņam, ja viņi negrib nokļūt krievu varā. Aicinājumam atsaucās Cēsis, Koknese un Valmiera. Livonijas karaļa padotībā atradās liela daļa no Vidzemes un Igaunijas, Magnuss par sava galma rezidenci izvēlējās agrāko Livonijas ordeņa mestra Pletenberga rezidenci Cēsu pili.

1577. gadā Jānis Briesmīgais pavēlēja Magnusu arestēt un ieņemt Cēsis, kuras Magnusam uzticamie aizstāvji bailēs no krievu atmaksas paši uzspridzinājās. Magnuss tika sagūstīts un lūdza žēlastību.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad krievi cieta pilnīgu sakāvi Cēsu kaujā, karalis Magnuss 1578. gadā tika atbrīvots un pārgāja Polijas-Lietuvas pusē, piedaloties uzbrukumā Tērbatai 1580. gadā. Magnuss labprātīgi atteicās no karaļa troņa un nodeva sev pakļauto karaspēku un Livonijas zemes Polijas-Lietuvas kontrolē, kas iekarotajās Livonijas zemēs izveidoja Livonijas Pārdaugavas hercogisti. Magnusa valdījumā saglabājās vienīgi viņam pirms kara piederošās Kurzemes bīskapijas un Sāmsalas zemes.

Savukārt Magnusam atņemto karaļa titulu piesavinājās Jāņa Briesmīgā pēcteči Krievijas cara tronī Fjodors Ivanovičs (1584-1598), arī Mihails Fjodorovičs Romanovs (1613-1645) un lietoja to savā pilnajā titulā kā "Livonijas lielkņazs" (Великий Князь Лифляндский), tādējādi piesakot pretenzijas uz Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes teritoriju.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Herzog Magnus von Holstein und sein livländisches Königthum. Auszüge aus gleichzeitigen Actenstücken. – K. H. von Busse (Hrsg.). Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Bd. 8. 1857. (vāciski)
  • Hübner, E. Zwischen allen Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland. – E. Hübner, E. Klug, J. Kusber (Hrsg.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. Geburtstag. Stuttgart, 1998. (vāciski)
  • Schiemann, T. Magnus, König von Livland. – Th. Schiemann. Characterköpfe und Sittenbilder aus der baltischen Geschichte des sechszehnten Jahrhunderts. Mitau, 1877. (vāciski)
  • Zeļenkovs, A. Dānijas prinča Magnusa (1540–1583) darbība Livonijā. – Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Rīga, 2000.
  • ЧУМИКОВ, А. Осада Ревеля (1570–1571 гг.) герцогом Магнусом, королем ливонским, голдовником царя Ивана Грозного. – Чтения в Императорском обществе истории и древностей российских при Московском университете. Кн. 2. 1892. (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]