Livonijas Konfederācijas līgums

Vikipēdijas lapa
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940).

Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243. gada 1. oktobrī noslēgts sadarbības līgums starp Vācu ordeņa mestra vietnieku Livonijā, Igaunijā un Vironijā Andreasu no Felves un Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem.

Pergamenta oriģināls ar ordeņa un bīskapu zīmogiem glabājas Dānijas Valsts arhīvā Kopenhāgenā, Sāmsalas reģistratūrā.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1226. gada martā Romas pāvesta legāts (šķīrējtiesnesis) Modenas Vilhelms Rīgas Doma baznīcā sasauca pirmo Livonijas koncilu. Bez ordeņa valsts un trim bīskapijām tolaik Livonijā ietilpa arī klosteri un pilsētvalstis ar savu lauku teritoriju, no kurām nozīmīgākās bija Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris. Dāņiem pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas - Kulmas, Pomezānijas, Varmijas un Sembas bija formāli pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam šeit Livonijas izveides periodā (1186-1255) īslaicīgi pastāvēja virkne bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas. Neilgu laiku Livonijas ordenim bija pakļauta arī Gotlandes sala.

Līguma saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1243. gada 1. oktobrī Rīgā sapulcējušies uz kopēju apspriedi, Livonijas zemes kungi - Rīgas bīskaps Nikolajs, Tērbatas bīskaps Hermanis un Sāmsalas bīskaps Heinrihs, kā arī Vācu ordeņa vicemestrs Livonijā, Igaunijā un Vironijā Andrejs, uzskatīdami sevi par vienu [politisku] ķermeni ar Romas pāvestu kā galvu, slēdz valstu savienības līgumu:

Ar Dieva žēlastību Rīgas bīskaps Nikolajs, Tērbatas bīskaps H[ermanis], Sāmsalas bīskaps H[einrihs] un mestra vietnieks Livonijā, Igaunijā un Vironijā brālis A[ndrejs] kopā ar visiem saviem padotajiem Jēzus Kristus vārdā paraksta šo vēstījumu. Kad katra sašķelta valsts iet postā, bet brālis, kuram palīdz brālis, ir kā stingra pilsēta, šķiet lietderīgi, lai mēs, ko vieno viena lieta un griba, nekavējoties apvienotos zem pāvesta varas un koptu Kunga vīna dārzu starp tautām, sniedzot padomu un savstarpēju palīdzību. Tāpēc mēs esam Rīgas pilsētā vienojušies un piekāpušies savās tiesībās, lai ikviens no mums un tas, kuram pārējie netaisnīgi uzbrūk, varētu iejaukties miera labā, lai vienotos, ja lietderīgi, uzticīgi sadarbojas, un, ja viņi nevar vienoties vai nav lietderīgi, ka tas, kuram uzbrūk vai uzbrūk, pārējie palīdzēs, pilnībā izslēdzot visas izlikšanās un viltus, spēcīgi, atklāti, vīrišķīgi un drosmīgi, un ne mēs mēģināsim vienoties ar pretiniekiem, slepeni vai atklāti, kaitējot otram, gaidot domstarpību cēloni, bet visi vienprātīgi un nenogurstoši pretojoties pretiniekiem, mēs gaidīsim beigas, kas tāpat būs patīkamas visiem. Bet tam, kurš pārkāpj šo kompromisu, būs jāsamierinās ar uzticības zaudēšanu, lai mūsu vienošanās, kas noslēgta jaunās baznīcas saglabāšanai, savstarpējai mīlestībai un saskaņai, netiktu iznīcināta. Mēs esam panākuši to, ka tā ir parakstīta un stiprināta ar mūsu zieģeļiem. Rīgā, mūsu Kunga Jēzus Kristus 1243. gada oktobrī.[1]

Līguma izpilde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1420. gadu Johans VI Ambundi sasauca pirmo zināmo Livonijas landtāgu - Livonijas valstu pārstāvju kopsapulci, kurā risināja visām valstīm kopīgos jautājumus ārpolitikā vai savstarpējās attiecībās. Pēc sagrāves Pabaiskas kaujā tas Livonijas ladtāgā Valkā 1435. gada 4. decembrī parakstīja Livonijas savienības līgumu jeb "vienu draudzīgu vienošanos" (eiine fruntliche eyntracht) ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem (Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas-Vīkas un Tallinas bīskapiem un to vasaļiem, Rīgas, Tallinas un Tērbatas rātēm) par kopīgu militāru sadarbību.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • C.Schirren, 25 Urkunden zur Geschichte Livlands im 13. Jahrh., n.10, Dorpat 1866, un pēc tā: LUB., VI, 12.-13.lp., n.2725.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nicolaus, Dei gratia Rigensis, H[ermannus] Tarbatensis, H[enricus] Osilie episcopi, et frater A[ndreas], gerens vicem magistri per Livoniam, Estoniam et Gwyroniam cum omnibus commendatoribus suis universis presentem literam inspecturis salutem in nomine Iesu Christi. Quum omne regnum in se divisum desolabitur, et frater, qui adiuvatur a fratre, sit quasi civitas firma, videtur expedire, ut nos, quos una causa eademque voluntas immediate sub uno capite, domino papa, ad excolendam Domini vineam in gentibus adunavit, nobis vicissim feramus consilium et auxilium oportunum. Hinc est, quod nos de communi consensu in Rigensi convenimus civitate et datis dextris compromisimus fideliter, ut quicumque ex nobis et a quocumque impetatur iniuste reliqui pro bono pacis se interponant ad concordandum, si expedit, fideliter collaborent, et si concordare non valent, vel non expedit, hunc, qui impugnatur vel impetitur, iuvabunt reliqui, omni simulatione et dolo penitus excluso, potenter, patenter, viriliter et audacter, nec in preudicium alterius aliquis ex nobis cum adversariis occulte vel manifeste, pendente causa dissensionis, concordiam attentabit, sed omnes unanimiter et indefesse resistendo adversariis finem expectabimus, similiter omnibus complacentem. Qui vero transgressor compromissionis huius fuerit, satisfaciet de fide violata secundum beneplacitum ceterorum, et ne compromissio nostra pro conservatione novelle ecclesie facta et mutua dilectione et concordia conservanda, a quoquam nostrum valeat irritari, conscribi fecimus et sigillorum nostrorum munimine roborari. Datum Rige anno Domini nostri Iesu Christi MCCXLIII kalendis Octobris.«Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments Nr. 258.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. decembrī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.