Lodes pils

Lodes pils
Lodes pils
	Lodes pils mūsdienās
	Lodes pils
Atrašanās vieta	Lēnes-Nigulas pagasts, Lēnes apriņķis, Igaunija
Reģions	Livonija
Koordinātas	58°54′20″N 24°08′14″E / 58.90556°N 24.13722°EKoordinātas: 58°54′20″N 24°08′14″E / 58.90556°N 24.13722°E
Veids	pils
Vēsture
Kultūras	Livonijas
Piezīmes
Stāvoklis	atjaunota

Lodes pils (vācu: Bischofsburg Lode, Schloss Lode) jeb Koluveres bīskapa pils (igauņu: Koluvere piiskopilinnus) bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā. 2015. gadā pabeidza pils atjaunošanas darbus.

Apraksts

Lodes pils bija bīskapa konventa pils, kuras ziemeļaustrumu spārnā atradās refektorijs un kapella. 1541. gadā upes pusē piebūvēja apaļo artilērijas torni.

Vēsture

Mūra pili iekarotajā Ridalas zemē 1234. - 1238. gadā uzcēla fogts Johaness no Lodes (de Lode), kurš sākotnēji pretojās Sāmsalas-Vīkas bīskapa virsvarai. 13. gadsimta otrajā pusē uzcēla kastelas tipa cietoksni, ko Jurģa nakts sacelšanās laikā aplenca igauņu karaspēks. Bīskapa Vinriha fon Kniprodes (1385—1419) valdīšanas laikā uzcēla konventa ēku. Kopš 1439. gada pils bija viena no piecām Sāmsalas-Vīkas bīskapa rezidencēm.

Livonijas kara laikā 1560. gadā Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirka Dānijas karalis. Septiņu gadu kara (1563-1570) laikā 1564. gadā Lodes pili iekaroja zviedri un 1573. gada 23. janvārī to sekmīgi aizstāvēja pret krievu uzbrukumu. 1575. gadā Livonijas karalis Magnuss atguva pili, 1576. gadā to ieņēma Maskavijas, bet 1581. gadā Zviedrijas karaspēks. 1582. gadā Jamzapoļskas miera līguma tekstā zviedru ieņemtā Lodes pils tika dēvēta par Коловер (Колывир) vai Лоде. Pēc kara beigām Lodes pils nonāca Zviedru Igaunija sastāvā.

Pēc Poļu-zviedru kara (1600-1629) Lodes pili svītroja no cietokšņu saraksta, 1662. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne to piešķīra ģenerālleitnantam Frīdriham fon Lēvenam (Löwen, 1600–1669). Pēc nokļūšanas Krievijas Impērijas pakļautībā ķeizaiene Katrīna II pili atdāvināja savam mīļākajam Grigorijam Orlovam, bet 1787. gadā nometināja Virtembergas princesi Augusti Karolīni (Auguste Karoline von Braunschweig-Wolfenbüttel), kura 1788. gadā pilī mira dzemdību laikā. 1797. gadā par pilsmuižas īpašnieku kļuva grāfs Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens (1750–1811), kurš apprecējās ar Katrīnas II un Grigorija Orlova ārlaulības meitu Natāliju Aleksejevu (1761–1808). Lodes muiža palika Bukshēvdenu dzimtas īpašumā līdz nacionalizācijai 1919. gadā. 1924. gadā pils ēkā iekārtoja bērnunamu, bet 1963. gadā pansionātu garīgi slimajiem. 2006. gadā pili privatizēja un līdz 2015. gadam restaurēja.

Attēli

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lodes pils.

Atsauces