Logs uz sētu

Vikipēdijas lapa
"Logs uz sētu"
Rear Window film poster.png
Oriģinālais
nosaukums
Rear Window
Režisors Alfreds Hičkoks
Galvenajās
lomās
Izplatītājs
Izdošana
  • 1954. gada 1. septembris
Ilgums 112 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 1 miljons US$
Kopējie ienākumi 37 miljoni US$[1]
IMDb profils

"Logs uz sētu" (angļu: Rear Window) ir 1954. gada ASV trillera filma, kuras režisors ir Alfreds Hičkoks.

Filma ir par fotogrāfu, kas pēc kājas savainošanas ir spiests pavadīt kādu laiku mājās, kur pamana, ka kaimiņu mājā, iespējams, ir notikusi slepkavība. Galvenās lomas filmā attēlo Džeimss Stjuarts, Greisa Kellija, Vendels Korijs, Telma Ritera, Reimonds Bars.

Daudzi kinoapmeklētāji, kritiķi un citi šo filmu ir nosaukuši par vienu no Hičkoka labākajiem darbiem.[2] Filma nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tomēr neviena no tām neieguva. 1997. gadā filma "Logs uz sētu" iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesionāls fotogrāfs L. B. "Džefs" Džefrīss pēc kājas lūzuma ir spiests pavadīt laiku ratiņkrēslā, savā Griničvilidžas dzīvoklī Manhatanā. Džefu regulāri apmeklē medmāsa Stella un viņa draudzene modele Līza. No Džefa guļamistabas loga, kurā Džefs atrodas visā filmas garumā, paveras skats uz pagalmu, kā arī uz kaimiņiem, kurus Džefs vēro. Tur dzīvo vientuļa sieviete, jaunlaulāts pāris, pianists, dejotāja, pusmūža pāris ar suni, kā arī bižutērijas pārdevējs Larss Torvalds kopā ar savu sievu.

Džeimss Stjuarts L. B. Džefrīsa lomā

Kādu nakti Džefs savā dzīvoklī dzird sievietes kliedzienu un plīstoša stikla skaņu. Vēlāk tajā pašā naktī pērkona negaisa laikā viņš redz Torvaldu, kurš ar koferi dodas prom. Nākamajā rītā Džefs pamana, ka Torvalda sieva ir prom, un redz, kā viņš tīra lielu nazi un rokas zāģi. Džefs kļūst pārliecināts, ka Torvalds ir noslepkavojis viņa sievu, un dalās tajā ar Lizu un Stellu, kuras viņam notic, kad novēro, kā Torvalds rīkojas aizdomīgi. Džefs piezvana savam draugam Tomam Doilam, Ņujorkas policijas detektīvam, un lūdz viņu pārbaudīt Torvaldu. Doils nekonstatē neko aizdomīgu — acīmredzot Torvaldas kundze ir izbraukusi.

Drīz pēc tam kaimiņu suns tiek atrasts miris. Satrauktais īpašnieks kliedz, un visi skrien pie saviem logiem, izņemot Torvaldu, kurš mierīgi sēž savā tumšajā dzīvoklī. Pārliecināts, ka Torvalds nogalinājis suni, Džefs piezvana viņam, lai aizvilinātu viņu, lai Stella un Liza varētu izmeklēt vietu, kurā suns rakņājās, tomēr viņas neko neatrod.

Līza ielavās Torvalda dzīvoklī pa viņa atvērto logu. Torvalds atgriežas un satiek savā dzīvoklī Līzu. Džefs saprot, ka viņš viņu gatavojas nogalināt. Viņš zvana policijai un ziņo par notiekošu uzbrukumu. Ierodas policija un aiztur Līzu, kad Torvalds norāda, ka viņa ielauzās viņa dzīvoklī. Liza Džefam rāda uz savu pirkstu ar Torvaldas kundzes laulības gredzenu. To redz arī Torvalds un, saprotot, ka viņa kādam dod signālu, pamana Džefu pāri pagalmam.

Džefs piezvana Doilam un atstāj steidzamu ziņu, kamēr Stella dodas atbrīvot Lizu no cietuma. Kad zvana viņa tālrunis, Džefs pieņem, ka tas ir Doils, un paziņo, ka aizdomās turamais ir devies prom. Kad neviens neatbild, viņš saprot, ka zvanīja Torvalds. Torvalds ieiet Džefa tumšajā dzīvoklī, un Džefs iedarbina vairākas kameras zibspuldzes, lai uz laiku padarītu viņu aklu. Torvalds mēģina izgrūst Džefu pa logu. Džefs, karājoties pie loga, kliedz pēc palīdzības. Policija iekļūst dzīvoklī un Džefs nokrīt.. Torvalds policijai atzīstas, ka nogalinājis savu sievu.

Dažas dienas vēlāk Džefs atpūšas savā ratiņkrēslā, tagad ar ģipsi uz abām kājām, un atkal vēro kaimiņus.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džeimss Stjuarts un Greisa Kellija

Alfreds Hičkoks parādās sev ierastā epizodiskā lomā, kur viņš ir redzams pianista dzīvoklī.

Filmēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hičkoks, Stjuarts un Kellija uzņemšanas laikā

Filma pilnībā uzņemta Paramount Pictures studijā, kur izbūvēja milzīgu iekštelpu kompleksu, lai tas būtu līdzīgs Griničvilidžas ēku iekšpagalmam. Tā izbūvēšana prasīja sešas nedēļas, kas galu galā kļuva par lielāko šāda veida kompleksu studijā. Viena no komplekta unikālajām iezīmēm bija tā masīvā drenāžas sistēma, kas konstruēta, lai filmētu lietus ainas. Izbūvēja arī ļoti niansētu apgaismojuma sistēmu, kas spēja radīt dabiska izskata apgaismojuma efektus gan dienas, gan nakts ainās. Par kompleksa pamatu ņēma īstu pagalmu Griničvilidžā.[3]

Kritiķu vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas "Logs uz sētu" pirmizrāde notika 1954. gada 4. augustā. The New York Times kritiķis Boslijs Krouters filmu novērtēja pozitīvi, dēvējot to par saspringtu un aizraujošu.[4] Variety to nosauca par vienu no Hičkoka labākajiem trilleriem, kas "apvieno tehniskās un mākslinieciskās prasmes tādā veidā, kas to padara par neparasti labu slepkavības izmeklēšanas filmu".[5] Franču žurnāls Cahiers du Cinéma to nosauca par 5. labāko 1955. gada filmu. Time to nosauca par aizraujošāko Hičkoka filmu kopš filmas "39 soļi" (The 39 Steps, 1935).[6]

Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 98% vērtējums.[7]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filma nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām kategorijās "Labākais režisors", "Labākais adaptētais scenārijs", "Labākais operatora darbs krāsu filmā" un "Labākā skaņa".

Ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā filma "Logs uz sētu" iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".[8] 1998. gadā žurnāls Time Out filmu nodēvēja par 21. visu laiku labāko filmu.[9] Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā filma ierindojās 53. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 48. vietā.[10] 2017. gadā žurnāla Empire lasītāju "100 labāko filmu" aptaujā tā ierindojās 72. vietā.[11] 2022. gadā Time Out žurnāla aptaujā filma "100 labāko trilleru" sarakstā ierindojās 26. vietā.[12]

AFI 100 gadi... 100 filmu sarakstā tā ierindojās 42. vietā, savukārt atjaunotajā sarakstā 48. vietā. AFI to ierindoja arī sava labāko trilleru saraksta 14. vietā, kā arī nodēvēja to par 3. labāko mistērijas filmu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rear Window (1954) — Box Office Mojo». Box Office Mojo. Skatīts: 2022. gada 29. oktobrī.
  2. «Rear Window Movie Reviews, Pictures — Rotten Tomatoes». Rottentomatoes.com. Skatīts: 2012-12-04.
  3. View Author Archive, Email the Author, Follow on Twitter, Get author RSS feed. «Inside the real Greenwich Village apartment that inspired ‘Rear Window’». New York Post (en-US), 2014-08-07. Skatīts: 2022-10-29.
  4. Bosley Crowther. «A 'Rear Window' View Seen at the Rivoli». The New York Times (en-US), 1954-08-05. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-10-29.
  5. Variety. Variety (July 1954). New York, NY: Variety Publishing Company, 1954.
  6. «Cinema: The New Pictures, Aug. 2, 1954». Time (en-US). 1954-08-02. ISSN 0040-781X. Skatīts: 2022-10-29.
  7. «Rear Window (1954)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 29.10.2022.
  8. «Complete National Film Registry Listing | Film Registry | National Film Preservation Board | Programs | Library of Congress». Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA. Skatīts: 2022-10-29.
  9. «Top 100 Films (Readers) - Time Out». www.filmsite.org. Skatīts: 2022-10-29.
  10. «The 100 Greatest Films of All Time». BFI (angļu). Skatīts: 2022-10-29.
  11. «The 100 Best Movies Of All Time». Empire. Skatīts: 2022-10-29.
  12. «The 100 best thrillers ever made». Time Out Worldwide (en-GB). Skatīts: 2022-10-29.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]