Lote (ierīce)
Lote (no vācu: Lot) ir hidrogrāfijas un navigācijas ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.[1] Lotes iedala rokas, mehāniskajās un hidroakustiskajās (eholoti). Ar rokas lotēm dziļumu nosaka pēc izlaistās lotlīnes garuma, ar mehāniskajām — pēc ūdens spiediena izmaiņām dažādos dziļumos, bet ar hidroakustiskajām — pēc skaņas viļņa izplatīšanās ātruma ūdenī un tās atstarošanās no jūras dibena. Atkarībā no izmērāmā dziļuma, rokas lotes iedala parastajās rokas lotēs — dziļumiem līdz 50 m un liellotēs (diplotēs) — dziļumiem līdz 150 m. Ar parasto rokas loti var mērīt dziļumu, ja kuģa ātrums nepārsniedz 3 līdz 5 mezglus.[2] Mūsdienās dziļumu mērīšanai izmanto eholotus.
Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rokas lote sastāv no svina vai čuguna ķermeņa, nelielas stropes un lotlīnes. Ķermenim ir nošķeltas piramīdas vai konusa forma. Tas ir 25 līdz 30 cm augsts un sver 3 līdz 5 kg. Ķermeņa apakšā ir iedobums, kurā pirms dziļuma mērīšanas iespiež krīta un tauku maisījuma mīklu jūras dibena grunts parauga iegūšanai. Ķermeņa augšgals ir saplacināts un ar caurumu. Caurumā iešpleisēta neliela stiepļu strope, kas apšūta ar ādu, vai vienkārši dzelzs riņķis. Tajā lotlīnes galā, ko pievieno lodes ķermenim, iešpleisēta neliela acs.
Rokas lotes lotlīni izgatavo no baltas, nedarvotas kaņepāju līnes. Tās garums ir 52 metri, diametrs 25 mm. Pirms pievienošanas lotes ķermenim un marķēšanas lotlīni izmērcē ūdenī un izstiepj. Kad līne pilnīgi izžuvusi un izstiepusies, to marķē — iedala metros. Lotlīnes mērcēšana un stiepšana pirms marķēšanas nepieciešama tādēļ, lai, tai samirkstot, ievērojami neizmainītos iedaļu garums, kad loti lietos dziļuma mērīšanai.[3]
Lotlīnes marķēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lotlīnes aci izlaiž cauri lotes stropei, apņem ar to lotes ķermeni un savelk. Tādā veidā lotlīne ir pievienota lotes ķermenim. Lotlīnes marķēšanu sāk no lotes ķermeņa augšas, jo, mērot dziļumu, lotes ķemenis pārsvarā atradīsies guļus uz jūras dibena, un dziļums būs izmērīts precīzi. Ja tomēr lotes ķermenis paliks stāvus, tad izmērītais dziļums būs 25 līdz 30 cm mazāks par faktisko, kas no kuģa drošības viedokļa ir labāk. Ja grunts ir dūņaina, lotes ķermenis iegrims gruntī un izmērītais dziļums būs lielāks par faktisko.
Lotlīnes marķēšanai pielieto šādas "markas":
- Ādas gabaliņus ar vienu, diviem, trijiem un četriem "zobiņiem" (I, Y, ᛉ utt.);
- Ādas gabaliņus ar vienu, diviem, trijiem, četriem un pieciem "cirvīšiem" (Γ, Τ utt.) un
- Krāsainas lupatiņas.
Zobiņi atbilst dziļuma atzīmēm, kas beidzas ar skaitļiem 1, 2, 3, 4, 6, 7, 8 un 9, piemēram, 31, 32, 33, 34, 36, 37, 38, 39 utt., cirvīši — dziļuma atzīmēm, kas beidzas ar skaitli 5, krāsainās lupatiņas — dziļuma atzīmēm, kas beidzas ar 0.
Lotlīnē no lotes ķermeņa līdz 50 metriem ādas un lupatiņu markas izvietotas šādi:
| Lotlīnes metri | Markas |
|---|---|
| 1, 6, 11, 16, 21, 26, 31, 36, 41 un 46
2, 7, 12, 17, 22, 27, 32, 37, 42 un 47 3, 8, 13, 18, 23, 28, 33, 38, 43 un 48 4, 9, 14, 19, 24, 29, 34, 39, 44 un 49 |
viens ādas zobiņš
divi ādas zobiņi trīs ādas zobiņi četri ādas zobiņi |
| 5
15 25 35 45 |
viens ādas cirvītis
divi ādas cirvīši trīs ādas cirvīši četri ādas cirvīši pieci ādas cirvīši |
| 10
20 30 40 50 |
sarkana lupatiņa
zila lupatiņa balta lupatiņa dzeltena lupatiņa balti sarkana lupatiņa |
Markas izgatavo no cietas ādas, lai tumsā dziļumus varētu noteikt ar tausti, bet lupatiņas ņem spilgtās krāsās. Visas markas rūpīgi iepin lotlīnē un nošuj ar buru diegu, lai, lotlīni lietojot, markas neizkristu. Cirvīšu un lupatiņu markas ļauj ātri orientēties un nolasīt izmērītos dziļumus arī tad, ja tas atbilst kādam no zobiņiem.[4]
Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai mērot dziļumu lotlīne nenokļūtu zem kuģa korpusa, mērīšanu vienmēr izdara vēja pusē, tad, kuģim dreifējot, dziļuma mērītājs labi var redzēt lotlīnes marku, kas atrodas uz ūdens līmeņa dziļuma mērīšanas momentā. Tādēļ loti jāprot izmest gan no labā, gan no kreisā borta, pie tam, ja dziļumu mēra no labā borta, tad loti met ar labo roku, bet, ja no kreisā — ar kreiso roku. Ja kuģis iet ar lielu ātrumu, tad tas pirms dziļuma mērīšanas jāsamazina, it sevišķi tad, ja jāmēra lielāki dziļumi. Parasti dziļumu mēra no galvenā klāja tuvāk stūres mājai. Uz lieliem kuģiem mēdza būt neliela, ārpus borta uz eņģēm atmetama platforma, uz kuras nostājās dziļuma mērītājs.
Pirms dziļuma mērīšanas sakailē lotlīni uz klāja. Ja dziļuma mērīšana paredzēta no labā borta un kuģis iet uz priekšu, tad mērītājs ņem kreisajā rokā rūpīgi saritinātu lotlīnes buhtu aptuveni tādā garumā, kāds ir izmērāmais dziļums, bet ar labo roku — lotlīni apmēram 1,5 līdz 2 metru attālumā no lodes ķermeņa. Pēc komandas mērītājs vairākas reizes spēcīgi iešūpo loti vai arī izdara 2 vai 3 pilnus apgriezienus vertikālajā plaknē pulksteņa rādītāju kustības virzienā un tajā momentā, kad lotes ķermenis virzās pa aploci uz priekšu kuģa kustības virzienā un atrodas viszemākajā punktā, strauji izlaiž no labās rokas lotlīni un nekavējoties arī saritināto lotlīni no kreisās rokas. Lotes ķermenis aizlido uz priekšu kuģa kustības virzienā un izvelk taisnu to lotlīnes daļu, kas bija saritināta kreisajā rokā un pārmesta pār bortu ūdenī. Jāmet tā, lai lote kristu attālāk no borta. Lotes ķermenis iekritīs ūdenī tālāk uz priekšu, ja iegrieziens būs spēcīgāks. Ja lotes ķermeņa krišanas laikā dziļuma mērītājs redz, ka nepietiek ar to lotlīnes daļu, kas bija saritināta kreisajā rokā, tad piepalīdz atritināties tai lotlīnes daļai, kas atrodas sakailēta uz klāja. Ja konstatē, ka lotlīnes garums par lielu, nekavējoties jāieņem liekā lotlīne. Pa to laiku, kuģim ejot uz priekšu, mērītājs būs nonācis pret to vietu, kur lote iekrita ūdenī. Viņam ātri jāieņem lotlīnes vaļīgums un jāmēģina "sajust" vai lote atsitas pret jūras dibenu. Šajā nolūkā lotlīni dažas reizes paceļ un atlaiž. Kad konstatēts, ka lote sasniegusi jūras dibenu, labi ievēro, kāda lotlīnes marka ir uz ūdens līmeņa. Tā rāda dziļumu dotajā vietā, tas jāprot ātri un nekļūdīgi nolasīt pēc lotlīnes markām. Svarīgi, lai tajā momentā, kad "sajusts", ka lote sasniegusi jūras dibenu, lotlīne "skatītos" vertikāli, pretējā gadījumā dziļums būs izmērīts nepareizi, lotlīnes nolasījums būs lielāks par faktisko dziļumu. Iespējams, ka mērītājam neizdodas konstatēt lotes pieskaršanos jūras dibenam. Tam par iemeslu var būt vai nu pārāk ātra kuģa gaita, liels dziļums, vai mīksta grunts. Tādos gadījumos dziļuma mērītājs novēro lotlīnes marku uz ūdens līmeņa tad, kad lotlīne atrodas vertikāli, un ziņo, piemēram: "25 metri, nonesa". Tas nozīmē, ka pie 25 metriem izlaistās lotlīnes dziļums nebija sasniegts.
Ja dziļumu mēra no kuģa kreisā borta un kuģis iet uz priekšu, tad loti met ar kreiso roku un vajadzīgo lotlīnes saritinājumu tur labajā rokā.
Pie kuģa atpakaļgaitas loti met no labā borta ar kreiso roku, bet no kreisā borta ar labo roku. Jāievēro, ka metot loti ar labo roku, to griež pulksteņa rādītāju kustības virzienā, bet, metot ar kreiso roku, — pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam.
Ja reizē ar dziļumu nepieciešams uzzināt grunts sastāvu, tad krīta un tauku maisījuma mīklu iespiež lodes ķermeņa apakšējā iedobumā tā, lai ārpusē izveidotos mīklas masas puslode. Kad pēc dziļuma izmērīšanas lote pacelta uz klāja, mērītājs apskata pie maisījuma pielipušo grunts paraugu. Ja grunts ir akmeņaina, plienaina (blīvs māls) vai klinšaina, tad pie maisījuma nekas nepielips, bet maisījuma puslode būs saspiesta plakana.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ К. М. Станюкович Собрание сочинений К. М. Станюковича, том 1. Издание А. А. Карцева, 1897. 527. lpp. Skatīts: 2021. gada 23. augustā.
- ↑ Legzdiņš H. Navigācija. — II. daļa. Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 82. — 83. lpp.
- ↑ Legzdiņš H. Navigācija. — II. daļa. Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 83. lpp.
- ↑ Legzdiņš H. Navigācija. — II. daļa. Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 83. — 84. lpp.
- ↑ Legzdiņš H. Navigācija. — II. daļa. Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 85. — 86. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lote.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Rokas lode — uzbūve un lietošana. (angliski)