Lotfi Zade
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Lotfi Aliaskers Zade (angļu: Lotfi Aliasker Zadeh); dzimis kā Litfi Alesgerzade azerbaidžāņu: Lütfi Ələsgərzadə, 1921. gada 4. februārī, miris 2017. gada 6. septembrī) bija azerbaidžāņu tautības ASV matemātiķis, datorzinātnieks, elektroinženieris, mākslīgā intelekta pētnieks un datorzinātņu profesors Kalifornijas Universitātē Bērkli. Zade ir vislabāk pazīstams ar to, ka ierosināja nestrikto matemātiku un ar to saistītos jēdzienus: nestriktās kopas, nestriktā loģika u.c.
Bērnība Azerbaidžānā
[labot | labot pirmkodu]Litfi Alesgerzade piedzima Azerbaidžānas PSR Novhani ciemā, netālu no Baku. Viņa tēvs Rahims Alesgerzade bija musulmanis, Irānas azerbaidžāņu žurnālists no Irānas. Māte bija Fanja (Feiga) Korenmana, ebreju pediatre no Odesas. Rahims Alesgerzade , kura ģimene bija cēlusies no Ardabīlas, Pirmā pasaules kara laikā tika nosūtīts uz Baku kā nedēļas laikraksta "Irāna" ārzemju korespondents. Padomju valdība šajā laikā bija ieinteresēta ārvalstu korespondentu darbībā. Tur viņš apprecēja medicīnas institūta studenti Fanju Korenmanu, kuras ģimene bija pametusi Odesu ebreju grautiņu laikā, un NEP laikā nodarbojās ar sērkociņu vairumtirdzniecību. Ģimene dzīvoja Baku. No pirmās līdz ceturtajai klasei Litfi mācījās Baku krievu skolā, kas, pēc viņa teiktā, "ievērojami un ilgstoši ietekmēja manu domāšanu un manu skatījumu uz lietām".
Irāna
[labot | labot pirmkodu]1931. gadā, kad Litfi bija desmit gadu, ģimene pārcēlās uz Teherānu Persijā. Viņu uzņēma Teherānas Amerikāņu koledžā, misionāru skolā, kur izglītojās astoņus gadus. Skolā viņš satika savu nākamo sievu Fainu Zandu, kuras ebreju ģimene no Daugavpils bija pārcēlusies uz Vāciju, bet pēc Hitlera nākšanas pie varas bēga uz Irānu.
Pēc koledžas Litfi iestājās Teherānas Universitātes elektrotehnikas fakultātē, ko absolvēja 1942. gadā. Tajā gadā elektrotehnikas jomā bija tikai trīs absolventi satricinājuma dēļ, ko radīja Otrais pasaules karš, kad ASV, Lielbritānija un PSRS okupēja Irānu.
Valstī bija izvietoti vairāk nekā 30 000 ASV karavīru, un Litfi strādāja kopā ar savu tēvu, kurš nodrošināja amerikāņiem aparatūru un būvmateriālus.
Amerikas Savienotās Valstis
[labot | labot pirmkodu]1943. gadā Litfi Alesgerzade nolēma doties uz ASV, lai turpinātu izglītību. Viņš ceļoja caur Kairu un piedzīvoja mēnešiem ilgu kavēšanos, gaidot vispirms pareizos dokumentus un vēlāk īsto kuģi. Litfi ieradās ASV 1944. gada vidū Filadelfijā. Viņš iekārtojās Ņujorkā un strādāja elektronikas asociācijā.
Uzturoties Amerikas Savienotajās Valstīs, Litfi Alesgerzade saīsināja savu uzvārdu, izveidojot jaunu vidējo vārdu no sākotnējā uzvārda daļas, un kopš tā laika bija pazīstams kā Lotfi Aliaskers Zade (Lotfi Aliasker Zadeh).
1944. gada septembrī Zade iestājās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) kā maģistrantūras students. 1946. gadā viņš ieguva maģistra grādu elektrotehnikā.
1947. gadā, kad viņa vecāki jau bija apmetušies Ņujorkā, Lotfi sāka strādāt par inženieri Kolumbijas Universitātē. Tad viņš pieteicās doktorantūras studijām, un universitāte piedāvāja viņam instruktora amatu. 1949. gadā viņš Kolumbijas Universitātē ieguva doktora grādu elektrotehnikā un nākamajā gadā kļuva par asociēto profesoru. Zade desmit gadus pasniedza Kolumbijas Universitātē, un 1957. gadā tika paaugstināts par profesoru.
1959. gadā Zade sāka strādāt Kalifornijas Universitātes Bērkli elektrotehnikas fakultātē. Savas ilgās pētniecības karjeras laikā viņš deva svarīgu zinātnisku ieguldījumu divās atšķirīgās jomās: (1.) lineāro sistēmu teorijā un klasiskajās vadības sistēmās un (2.) nestriktās kopās, nestriktā loģikā un saistītajā zinātnē un tehnoloģijā.
Zades pirmais svarīgais pētnieciskais ieguldījums bija klasisko vadības sistēmu jomā. Viņa novatoriskais darbs, kas tapa sadarbībā ar Čārlzu Desoeru, Linear System Theory: The State Space Approach, lika pamatu visām mūsdienu pieejām sistēmu analīzei un kontrolei.
Otrais un plašāk pazīstamais Zades pētniecības ieguldījums ir viņa mūža veltījums plašas zinātnes un tehnoloģiju kolekcijas radīšanai, uzlabošanai un reālās pasaules ietekmei, pamatojoties uz nestriktām kopām un nestrikto loģiku. Viņš publicēja savu nozīmīgo darbu par nestriktām kopām 1965. gadā, kurā aprakstīja motivāciju replicēt cilvēka domāšanu un detalizēti aprakstīja nestrikto kopu teorijas matemātiku.
1973. gadā Lotfi Zade piedāvāja savu nestriktās loģikas teoriju. Kopā nestriktām kopām un nestrikto loģika tā nodrošina nepieciešamos pamatus plašam saistīto inovāciju klāstam, ieskaitot (bet ne tikai):
- nestriktā vadība — praktiska pieeja nelineārai vadībai, izmantojot nestriktās loģikas ja-tad likumus;
- nestriktā tēlu atpazīšana — vispārināta parastā tēlu atpazīšanas tehnika, izmantojot nestriktās kopas (piemēram, nestriktā k-vidējo algoritms vispārina k-vidējo klasterizāciju);
- nestriktā datubāze — vispārina klasisko datubāzes vaicājumu valodu, izmantojot nestriktās kopas un nestrikto loģiku;
- nestriktā matemātika — vispārina tradicionālo matemātiku, izmantojot nestriktās kopas un nestrikto loģiku;
- neiro-nestriktās sistēmas — nestriktās loģikas un neironu tīklu sinerģiska kombinācija, kas nodrošina pirmo interpretējamo MI sistēmu, kuras pamatā ir neironu tīklu mācīšanās.
1991. gadā Zade aizgāja pensijā kā goda profesors, taču turpināja aktīvi darboties akadēmiskajā vidē, ieņemot Berkeley Initiative in Soft Computing (BISC) direktora amatu; šo organizāciju viņš dibināja tajā pašā gadā, lai veicinātu skaitļošanas metodoloģiju attīstību. 1994. gadā Zade piedāvāja mīkstās skaitļošanas jēdzienu, kas apvieno vienā kopējā klasē neprecīzas, aptuvenas problēmu risināšanas metodes, kurām bieži vien nav risinājuma polinomiālā laikā. Ap 2000. gadu viņš aizsāka skaitļošanas metodoloģiju "skaitļošana ar vārdiem un uztveri" (Computing with words and perceptions), lai mašīnas varētu apstrādāt, pamatot un pieņemt lēmumus, izmantojot dabiskās valodas izteicienus un neskaidru uztveri, nevis paļaujoties tikai uz precīziem skaitliskiem datiem vai mērījumiem.
Dzīves nogale
[labot | labot pirmkodu]1965. un 2008. gadā Lotfi Zade apmeklēja Azerbaidžānu. 2008. gada decembrī, apmēram mēnesi pēc zinātnieka atgriešanās no Baku Berklijā, viņam bija sirdslēkme; atveseļojies viņš atgriezās darbā.
2017. gada augustā Zade uzrakstīja vēstuli Azerbaidžānas prezidenta administrācijai ar lūgumu apglabāt viņu Azerbaidžānā. Zinātnieks nomira 2017. gada 6. septembrī. Pirms nāves viņš lūdza, lai viņu apglabā pēc musulmaņu paražām ar apbedīšanas lūgšanu. Mirušā ķermenis tika nogādāts Baku 29. septembrī un apglabāts Goda apbedījumu alejā. 2018. gada 6. septembrī uz kapa tika uzstādīts Omara Eldarova veidots piemineklis.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lotfi Zade.- Lotfi A. Zadeh Berkeley EECS
- Remembering Lotfi Zadeh UC Berkeley Engeneering
- Lotfi Zadeh – a man that changed the world: Azerbaijani roots of revolutionary “fuzzy logic”[novecojusi saite] AZEMEDIA
|