Lotārs Šmids

Vikipēdijas lapa
Lotārs Šmids
Lothar Schmid
Lotārs Šmids 2008. gadā
Lotārs Šmids 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 10. maijā
Valsts karogs: Vācija Drēzdene, Vācija
Miris 2013. gada 18. maijā (85 gadi)
Valsts karogs: Vācija Bamberga, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists

Lotārs Šmids (vācu: Lothar Schmid; 1928. gada 10. maijs Drēzdene2013. gada 18. maijs Bamberga) bija Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1959).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu sācis nopietni spēlēt trīspadsmit gadu vecumā, kad kļuvis par Drēzdenes šaha kluba biedru. 1947. gadā uzvarējis Austrumvācijas padomju okupācijas zonas šaha čempionātā. 1948. gadā Šmidam kopā ar ģimeni izdevies pārcelties uz Bavāriju, kur viņš nodzīvojis līdz mūža beigām. Divas reizes kļuvis par Vācijas čempionāta sudraba medaļas ieguvēju (1955, 1959). Pozicionāla stila šahists, daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts. Par panākumiem turnīros FIDE 1951. gadā Šmidam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1959. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Pārstāvējis Vācijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 11 reizes (1950-1964, 1968-1970, 1974). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 bronzas (1950, 1964) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis 4 sudraba (1950, 1952, 1968, 1970) medaļas;[1]
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 4 reizes (1957-1965, 1973). Individuālajā vērtējumā izcīnījis 3 sudraba (1957, 1961, 1965) un bronzas (1973) medaļas;[2]
  • Klāras Benediktas kausa izcīņās piedalījies 15 reizes (1956-1967, 1969, 1973-1974). Komandu vērtējumā izcīnījis 10 zelta (1956, 1957, 1959, 1960, 1962, 1963, 1964, 1965, 1967, 1973), 2 sudraba (1961, 1974) un 3 bronzas (1958, 1966, 1969) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis 11 zelta (1958-1963, 1965, 1967, 1969, 1973, 1974) medaļas.[3]

Sasniedzis arī labus panākumus korespondencšahā, kur 1959. gadā dalījis 2.-3. vietu ar Lūciju Endzelīnu 2. Pasaules čempionātā korespondencšahā (uzvarējis Vjačeslavs Ragozins).[4] Par šo panākumu tajā pašā gadā kļuvis par ICCF lielmeistaru.

FIDE starptautiskais arbitrs (1975). Bijis galvenais tiesnesis divos mačos par Pasaules šaha čempiona nosaukumu: SpaskisFišers (1972) un KarpovsKorčnojs (1978). Tiesājis arī pretendentu mačus: Fišers — Petrosjans (1971) un Korčnojs — Polugajevskis (1977), kā 24. Pasaules šaha olimpiādi (1980).

Bijis pazīstams arī kā kolekcionārs, kas bija savācis lielāko privāto šaha grāmatu un figūru komplektu kolekciju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]