Priežu krustknābis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Loxia pytyopsittacus)
Jump to navigation Jump to search
Priežu krustknābis
Loxia pytyopsittacus
(Borkhausen, 1793)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsKrustknābji (Loxia)
SugaPriežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus)
Priežu krustknābis Vikikrātuvē

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu krustknābis galvenokārt uzturas priežu mežos
Mātīte ir dzeltenzaļa ar pelēcīgu muguru

Priežu krustknābis ligzdo Ziemeļeiropā, ietverot Norvēģiju, Zviedriju, Somiju un Krievijas ziemeļus līdz Urāliem, un tālāk Rietumsibīrijā līdz Obas un Irtišas satecei. Tomēr nav sastopams galējos ziemeļos, kur sākas kalnu tundra. Ligzdo arī Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā.[3]

Nometnieks, bet rudeņos mēdz klejot uz dienvidiem, sasniedzot Centrāleiropu.[1][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu krustknābis Latvijā ir rets ligzdotājs. Atsevišķos gados, iespējams, neligzdo vispār. Skaits ievērojami svārstās saistībā ar skujkoku sēklu ražu. Līdzīgi svārstās arī klejojošo īpatņu skaits neligzdošanas laikā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu krustknābis ir vidēji liels dziedātājputns ar krustenisku knābi, kas piemērots, lai no čiekuriem izlobītu sēklas. Lielākais no visiem krustknābjiem, grūti atšķirams no nedaudz mazākā egļu krustknābja.[4] Ķermeņa garums 16—18 cm, spārnu plētums 27—33 cm, svars 44—69 g.[4][5][6][7]

Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums ķieģeļu sarkans, mātītes dzeltenzaļš ar pelēcīgu muguru. Spārni un aste tumšāki nekā pārējais ķermenis. Kājas, acis un knābis tumši brūni. Jaunie putni brūnpelēki ar tumšākām svītrām. Jauno tēviņu apspalvojums ir dzeltens ar sārtiem vai sarkaniem laukumiem.[4][5][6] Kad mazuļi izšķiļas, to knābis ir taisns, līdzīgs kā citiem putniem. Tikai vēlāk tas sakrustojas un izliecas.[5]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu krustknābis galvenokārt barojas ar priežu sēklām
Priežu krustknābja ola

Priežu krustknābim ļoti līdzīgi ir egļu krustknābis un Skotijas krustknābis. Visvieglāk pirmo atšķirt pēc tā masīvā knābja, kuram ir plata un augsta pamatne un spēcīga apakšējā daļa. Līdz ar to knābis ir izteikti liekts, līdzīgs papagaiļa knābim.[4] Priežu krustknābim ir arī lielāka galva, masīvāks kakls un platākas krūtis. Sēžot zarā, stāja horizontālāka nekā egļu krustknābim.[6][7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu krustknābis mājo zemieņu atklātos priežu mežos, reizēm jauktu skujkoku mežos (ar eglēm un lapeglēm) vai jauktos ar pīlādžiem. Klejojumu laikā sastopams arī jauktu koku vai lapu koku mežos.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu krustknābis galvenokārt barojas ar priežu sēklām, pumpuriem un jaunajiem zaru dzinumiem, kā arī ar egļu sēklām un dzinumiem.[1]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no decembra līdz jūnija beigām. Ligzda būvēta no sausiem priežu vai egļu zariņiem, mizu stērbelītēm un priežu skujām, no iekšpuses izklāta ar zāli, lapām, sūnām, ķērpjiem, augu dūnām, dzīvnieku vilnu un dažām spalvām. Atrodas augstā priedē vai eglē, apmēram 3,5—20 m augstumā.[1][4]

Dējumā 3—5 zilizaļas vai baltas olas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pirmās dienas pēc putnēnu izšķilšanās mātīte joprojām paliek ligzdā, bet tēviņš baro ģimeni. Jaunie putni izlido apmēram 18—25 dienu vecumā. Vecāki turpina tos barot vēl vienu mēnesi.[1][4][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]