Lisjēns Favrs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Lucien Favre)
Lisjēns Favrs
Lisjēns Favrs
Lisjēns Favrs 2018. gadā
Personas dati
Dzimis1957. gada 2. novembrī (66 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Šveice Senbartelemī, Šveice
Augums178 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijapussargs
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1976—1979Valsts karogs: Šveice Lausanne30(3)
1979—1981Valsts karogs: Šveice Neuchâtel Xamax51(14)
1981—1983Valsts karogs: Šveice Servette59(28)
1983—1984Valsts karogs: Francija Toulouse35(7)
1984—1991Valsts karogs: Šveice Servette134(20)
Kopā309(72)
Nacionālā izlase
1981—1989Flag of Šveice Šveice24(1)
Vadītās komandas
1991—1995Valsts karogs: Šveice Echallens
1997—2000Valsts karogs: Šveice Yverdon Sport
2000—2002Valsts karogs: Šveice Servette
2003—2007Valsts karogs: Šveice Zürich
2007—2009Valsts karogs: Vācija Hertha BSC
2011—2015Valsts karogs: Vācija Borussia Mönchengladbach
2016—2018Valsts karogs: Francija Nice
2018—2020Valsts karogs: Vācija Borussia Dortmund
2022—2023Valsts karogs: Francija Nice
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Lisjēns Favrs (franču: Lucien Favre; dzimis 1957. gada 2. novembrī) ir Šveices futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlējis pussarga pozīcijā, bijis Šveices futbola izlases dalībnieks. Trenera karjeras laikā vadījis Šveices, Francijas un Vācijas klubus.

Futbolista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis Šveices klubus Lausanne, Neuchâtel Xamax un Servette. 1985. gadā Servette sastāvā kļuva par Šveices čempionu. No 1983. līdz 1984. gadam spēlēja Francijā Toulouse FC sastāvā. Futbolista karjeru noslēdza 1991. gadā. 1983. gadā ir ticis atzīts par Šveices gada futbolistu.[1]

Šveices izlases sastāvā aizvadījis 24 spēles. Vienīgos vārtus izlases labā guva savā debijas spēlē 1981. gada 1. septembrī pret Nīderlandi. Karjeru izlasē noslēdza 1989. gada septembrī, pēdējo spēli aizvadot pret Portugāles izlasi.[2]

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trenera karjeru sāka 1991. gadā Šveices klubā Echallens. Sākumā trenēja kluba jauniešu komandas, 1993. gadā kļuva par pirmās komandas galveno treneri. Karjeras turpinājumā strādāja arī citos Šveices klubos: Yverdon Sport, Servette un FC Zürich. Ar FC Zürich divreiz uzvarēja Šveices Superlīgā (2006. un 2007. gadā).

2007. gada jūnijā kļuva par Vācijas Bundeslīgas kluba Hertha BSC galveno treneri. No 2011. līdz 2017. gadam vadīja citu Bundeslīgas klubu Menhengladbahas "Borussia". 2014.—2015. gada sezona bija sekmīgākā, kad izdevās sasniegt 3. vietu.

No 2016. līdz 2018. gadam strādāja par Francijas kluba OGC Nice galveno treneri. 2016.—2017. gada sezonā izcīnīja 3. vietu Ligue 1, kvalificējoties UEFA Čempionu līgas 3. kvalifikacijas kārtai. Tas bija kluba lielākais panākums vairāk nekā 40 gadu laikā. 2018. gada maijā tika apstiprināts par Dortmundes "Borussia" galveno treneri.[3] 2019. gadā ieguva Vācijas superkausu. Divas reizes ar Borussia ieguva 2. vietu Bundeslīgā. 2020. gada 13. decembrī pēc zaudējuma 1:5 pret VfB Stuttgart tika atbrīvots no amata.[4]

2022. gada jūnijā atgriezās OGC Nice galvenā trenera amatā.[5] 2023. gada janvārī pēc izstāšanās no Francijas kausa pret zemākas līgas komandu tika atbrīvots no amata.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Fußballer des Jahres » Schweiz». weltfussball.de (vācu). Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.
  2. «Lucien Favre - national football team player». eu-football.info (angļu). Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.
  3. «Par Dortmundes "Borussia" galveno treneri apstiprināts šveicietis Favrs». sportacentrs.com. 2018. gada 23. maijs. Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.
  4. «Borussia Dortmund trennt sich von Lucien Favre». bvb.de (vācu). 2020. gada 13. decembris. Skatīts: 2020. gada 13. decembrī.
  5. «Nice officialise l'arrivée de Lucien Favre et le départ de Christophe Galtier». lequipe.fr (franču). 2022. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 13. jūlijā.
  6. «Maģiskais Francijas kauss: pusamatieri izslēdz "Ligue 1" klubu, "Nice" pēc fiasko atlaiž treneri». sportacentrs.com. 2023. gada 9. janvāris. Skatīts: 2023. gada 12. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]