Ludīti

Ludīti (angļu: Luddites) bija Anglijas tekstilrūpniecības strādnieku kustība 19. gadsimta sākumā, kas protestēja pret jaunu mašīnu un ražošanas tehnoloģiju ieviešanu. Kustības dalībnieki uzskatīja, ka jaunās ierīces apdraud viņu nodarbinātību, samazina algas un pasliktina darba apstākļus.

Vēsture

Ludītu kustība izveidojās Anglijas Notingemšīras grāfistē 1811. gadā. Tās nosaukums tradicionāli tiek saistīts ar leģendāru personu Nedu Ludu, lai gan nav pierādījumu, ka viņš patiešām būtu bijis vēsturiska persona.

1811.–1812. gadā kustība izplatījās arī Jorkšīras un Lankašīras tekstilrūpniecības apgabalos. Ludīti galvenokārt uzbruka rūpnīcām un iznīcināja mašīnas, kuras viņi uzskatīja par draudu savam darbam. Protestos piedalījās audēji, vērpēji un citi tekstilrūpniecības strādnieki.

Ludītu protesti notika laikā, kad Industriālā revolūcija būtiski mainīja Lielbritānijas ražošanu. Jaunu mašīnu ieviešana ļāva palielināt ražošanas apjomu un samazināt izmaksas, taču daļai kvalificētu amatnieku tā radīja bezdarba un algu samazināšanās draudus.

Lielbritānijas valdība pret kustību vērsās ar stingriem pasākumiem. 1812. gadā mašīnu iznīcināšana tika pasludināta par smagu noziedzīgu nodarījumu, par kuru varēja piemērot nāvessodu. Karaspēks tika izmantots, lai apsargātu rūpnīcas un apspiestu protestus. Daudzi ludīti tika arestēti, tiesāti un ieslodzīti vai deportēti uz Austrāliju, bet vairākiem tika izpildīts nāvessods.

Līdz 1813. gadam galvenie ludītu protesti bija apspiesti. Mūsdienās jēdziens ludīts tiek izmantots arī plašāk, lai apzīmētu cilvēku, kurš skeptiski izturas pret jaunām tehnoloģijām vai to ieviešanu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludīti.