Ludmila Kondratjeva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludmila Kondratjeva Athletics pictogram.svg
Personas dati
Dzimusi 1958. gada 11. aprīlī (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Šahti, Rostovas apgabals, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Augums 168 cm
Svars 57 kg
Izglītība Rostovas Valsts pedagoģiskais institūts (1981)
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna sprints
Profesionāles karjera 1973—1988
Klubs "Burevestņik" (Rostova pie Donas)
Treneris Valerijs Sokovņins
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (1980, 1988)
Dalība 5 (1962, 1966, 1969, 1971, 1974)
Personiskie rekordi
100 m 10,87 sek (1980)
200 m 22,31 m (1980)

Ludmila Kondratjeva (krievu: Людми́ла Андре́евна Кондра́тьева, dzimusi 1958. gada 11. aprīlī ir bijusī PSRS vieglatlēte, kas specializējās sprinta distancēs, olimpiskā čempione, PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1978). Sacensībās pārstāvēja Rostovas apgabala sporta biedrību "Burevestņik" (Буревестник).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludmila Kondratjeva sāka trenēties dažādās vieglatlētikas disciplīnās Rostovas pie Donas sporta skolā. Viņas pirmā trenere bija Ņina Lazarčenko. Ludmila pirmos nopietnos rezultātus uzrādīja 1972. gadā, un eksperti sākumā viņā saskatīja daudzsološu daudzcīņnieci. 1973. gadā 15 gadu vecumā viņa sasniedza PSRS čempionāta finālu 200 metru skrējienā un izpildīja PSRS sporta meistara normu. Kļuva skaidrs, ka viņas aicinājums ir sprints.[2]

1975. gada pavasarī Ludmila pārgāja pie jaunā trenera Valērija Sokovņina. Jaunā sportiste, kura uzrādīja labus rezultātus junioru sacensībās, kļuva par PSRS izlases kandidāti 1976. gada olimpiskajām spēlēm. Neskatoties uz to, treneris nolēma neforsēt sagatavošanos un par mērķi izvirzīja nākamo Eiropas čempionātu.[3][4]

1978. gadā Kondratjeva pirmo reizi uzvarēja PSRS čempionātā. Pirmās lielākās starptautiskās sacensības, Eiropas čempionāts Prāgā 1978. gadā, Kondratjevai sagādāja lielus panākumus, viņa uzvarēja 200 metru skrējienā un 4x100 metru stafetē.

1980. gada jūnijā Kondratjeva pārspēja 100 metru pasaules rekordu (10,87). Olimpisko spēļu 100 metru sacensību finālā Maskavā viņa kļūst par čempioni, par 0,01 sekundi apsteidzot spēļu favorīti VDR sportisti Marlīsu Gēru. Šajās sacensībās Ludmila guva nopietnu savainojumu, nevarēja piedalīties 4 × 100 m stafetē un spēja atgūties tikai 1982. gadā. Kondratjevai boikota dēļ nācās izlaist 1984. gada olimpiskās spēles, lai gan togad viņa bija labā sportiskā formā.[2]

1988. gadā Olimpiskajās spēlēs Seulā PSRS izlases sastāvā viņa ieguva bronzu 4 × 100 metru stafetē. Pēc spēlēm viņa beidza sportistes karjeru.

1981. gadā absolvēja Rostovas Valsts pedagoģisko institūtu. Viņa strādāja par treneri, apmācīja Krievijas junioru apvienoto vieglatlētikas komandu. 2006. gadā viņa strādāja par Indonēzijas vieglatlētikas izlases treneri.[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tautu Draudzības ordenis (1980)
  • Ordenis "Goda zīme" (1985)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «КОНДРАТЬЕВА Людмила Андреевна» (krievu). infosport.ru. Skatīts: 2021-03-27.
  2. 2,0 2,1 «ЛЮДМИЛА КОНДРАТЬЕВА КОРОЛЕВА СПРИНТА» (krievu). sprintexpress.ru. Skatīts: 2021-03-26.
  3. «Людмила Кондратьева: «На премию от олимпийского «золота» купила серьги и кольцо с бриллиантом»» (krievu). MK.ru. 06 Aug 2013. Skatīts: 2021-03-27.
  4. Орлов Р. В. Людмила Кондратьева. — М: «Физкультура и спорт», 1983 (krieviski)
  5. «Все началось с зеленки» (krievu). sportsdaily.ru. 2008. gada 29. maijs. Skatīts: 2021-03-27.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]