Ludmila Savvaitova
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Ludmila Savvaitova (krievu: Людмила Сергеевна Савваитова) bija krievu tautības Latvijas ģeoloģe, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāte (1974), ģeoloģijas zinātņu doktore (1993),[1] Pētīja Galvenā devona lauka famenas, Latvijas karbona un perma stratigrāfiju, litoloģiju un paleontoloģiju. Ir daudzu publikāciju autore.
Ludmila Savvaitova dzimusi Kazahu Autonomajā Sociālistiskajā Padomju Republikā 1933. gada 18. oktobrī. 1956. gadā beidza Maskavas ģeoloģiskās izpētes institūtu. Bija precējusies ar kvartārģeologu Aleksandru Savvaitovu. Pēc institūta beigšanas abi pārcēlās uz Rīgu un 1957. gadā Ludmila sāka strādāt Latvijas Ģeologijas institūtā. Pirmā publikācija kopā ar Ritu Ulsti 1961. gadā bija par Latvijas daugavas svītas dolomītiem. Nākamā publikācija 1964. gada bija par Latvijas famenas stāvu. 1974. gadā Savvaitova Maskavas ģeoloģiskās izpētes institūtā aizstāvēja ģeoloģijas-mineraloģijas zinātņu kandidāta disertāciju "Galvenā devona lauka rietumdaļas famēna" (Фамен западной части главного Девонского поля). 1977. gadā publicēja grāmatu "Baltijas famēna" (Фамен Прибалтики), bet 1986. gadā kopā ar Visvaldi Kuršu laida klajā grāmatu par Latvijas perma kaļķakmeņiem (Пермские известняки Латвии). 1993. gadā Savvaitovai tika piešķirts ģeoloģijas doktora grāds. 1995. un 1997. gados viņa uzstājās Latvijas Universitātes zinātniskajās konferencēs par famēnas nogulumu tēmām. Vēl Savvaitova rakstīja šķirkļus par famēnas tēmu enciklopēdijai "Latvijas daba".
2000. gadu sākumā L. Savvaitova pārcēlās dzīvot uz Maskavu. Mirusi 2019. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 6. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 540. lpp.