Ludvigs Nāgels
| ||||||||||
Ludvigs Nāgels (vācu: Ludwig von Nagel, krievu: Ларион Тимофеевич Нагель; 1738—1808) bija Krievijas Impērijas virsnieks un ierēdnis. Armijas ģenerālmajors, īstenais slepenpadomnieks. No 1798. līdz 1800. gadam bija Baltijas ģenerālgubernators.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā viņš piedalījās karā pret Baras konfederācijas karaspēku Polijā.
1776. — 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris Kaukāza karā viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja Vladikaukāzas cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru.
No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija Irkutskas gubernators un slepenpadomnieks.
1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Nikolajs Repņins |
Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators 1798-1800 |
Pēctecis: Pēteris fon der Pālens |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |