Ludviks Zāmenhofs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludviks Zāmenhofs
  • לײזער לוי זאַמענהאָף
  • Ludwik Zamenhof
Ludviks Zāmenhofs
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 15. decembrī
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Belostoka, Grodņas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1917. gada 14. aprīlī (57 gadi)
Flag of the German Empire.svg Vācijas impērijas okupētā Varšava (tagad Karogs: Polija Polija)
Pilsonība Krievijas Impērija
Tautība ebrejs
Nodarbošanās ārsts, esperanto radītājs
Dzīvesbiedre Klāra Zāmenhofa
Bērni Ādams Zāmenhofs
Sofija Zāmenhofa
Lidija Zāmenhofa
Paraksts Zamenhof subskribo.svg

Ludviks Lāzars Zāmenhofs (ivritā: לײזער לוי זאַמענהאָף, poļu: Ludwik Łazarz Zamenhof, esperanto: Ludoviko Lazaro Zamenhof, dzimis 1859. gada 15. decembrī, miris 1917. gada 14. aprīlī) bija ebreju acu ārsts un poliglots, bet vislabāk zināms kā mākslīgās valodas esperanto radītājs. Viņš ir dzimis Krievijas Impērijā, mūsdienu Polijas teritorijā, tāpēc tiek saistīts ar abām valstīm.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zāmenhofs piedzima Belostokā, ebreju ģimenē. Viņa tēvs Marks (dzimis Motls) Zāmenhofs bija skolotājs un sabiedriskais darbinieks. 1858. gadā apprecējās ar ebrejieti Rozāliju. 1859. gadā piedzima viņu pirmais bērns Ludviks Lāzars, vēlāk piedzima vēl 10 bērni. Ģimenē runāja krievu valodā un jidišā.[1] Bērnībā Zāmenhofs apguva arī poļu un vācu valodu. Vērodams dzimtās Belostokas trīs lielāko kopienu — poļu, krievu un ebreju — savstarpējos konfliktus, jau agrīnā jaunībā Zāmenhofs nonāca pie atziņas, ka mākslīga valoda, kura nebūtu dzimtā nevienam no runātājiem, varētu palīdzēt atrisināt savstarpējos konfliktus.[2]

Mācoties ģimnāzijā Varšavā Zāmenhofs apguva arī angļu, franču, latīņu un sengrieķu valodu. 1878. gadā (19 gadu vecumā) radās pirmie "universālās valodas" (Lingwe uniwersala) modeļi. 1885. gadā Zāmenhofs pabeidza studijas universitātē un sāka strādāt par acu ārstu Varšavā.

1887. gadā Zāmenhofs publicēja darbu — Lingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro un parakstīja to kā Doktoro Esperanto, kas kļuva par jaunās valodas nosaukumu.[2] Atlikušo mūžu strādāja par ārstu, paralēli tulkodams pasaules literatūru esperanto valodā. Laika posmā no 1907. līdz 1917. gadam astoņas reizes nominēts Nobela miera prēmijai, bet šo apbalvojumu nav ieguvis.[3]

Miris 1917. gadā Varšavā, apglabāts Varšavas ebreju kapos. Zāmenhofam un viņa sievai Klārai Zāmenhofai (1863—1924) bija trīs bērni. Visa ģimene iesaistījās esperanto kustībā. Zāmenhofu dēls Ādams Zāmenhofs (1888—1940) un meitas Sofija Zāmenhofa (1889—1942) un Lidija Zāmenhofa (1904—1942), vēlāk visi gāja bojā holokaustā.[2] Izglābās tikai mazdēls (Ādama Zāmenhofa dēls), slēpjoties zem izdomāta vārda Kšištofs Zaleskijs, ko vēlāk daļēji saglabāja — Luijs Kristofs Zaleskijs-Zāmenhofs (1925—2019).[4] Mazdēls kļuva par inženieri, iesaistījās esperanto kustībā un nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam. Mazdēla meita Margareta Zaleskija-Zāmenhofa arī ir kļuvusi par aktīvu esperantisti.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1920. gadiem Ludviga Zāmenhofa dzimšanas dienā 15. decembrī tiek atzīmēta Zāmenhofa diena jeb Esperanto diena.[5]

Japāņu Oomoto reliģija godina Zāmenhofu kā dievību, uzskatot, ka: "Zamenhofa gars pat tagad turpina darboties kā eņģeļu valstības misionārs; tāpēc viņa gars tika dievināts Senrei-ša svētnīcā".[6]

Zāmenhofa vārdā nosaukta mazā planēta, kā arī ielas, parki, tilti un laukumi daudzās pasaules pilsētās, piemēram, Ludvika Zāmenhofa laukums Ščecinā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]