Ludviks Zamenhofs
| ||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Ludviks Lazažs Zamenhofs (ivritā: לײזער לוי זאַמענהאָף, poļu: Ludwik Łazarz Zamenhof, esperanto: Ludoviko Lazaro Zamenhof, dzimis 1859. gada 15. decembrī, miris 1917. gada 14. aprīlī) bija ebreju acu ārsts un poliglots, bet vislabāk zināms kā mākslīgās valodas esperanto radītājs. Viņš ir dzimis Krievijas Impērijā, mūsdienu Polijas teritorijā, tāpēc tiek saistīts ar abām valstīm.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zamenhofs piedzima Belostokā, ebreju ģimenē. Viņa tēvs Marks (dzimis Motls) Zamenhofs bija skolotājs un sabiedriskais darbinieks. 1858. gadā apprecējās ar ebrejieti Rozāliju. 1859. gadā piedzima viņu pirmais bērns Ludviks Lāzars, vēlāk piedzima vēl 10 bērni. Ģimenē runāja krievu valodā un jidišā.[1] Bērnībā Zamenhofs apguva arī poļu un vācu valodu. Vērodams dzimtās Belostokas trīs lielāko kopienu — poļu, krievu un ebreju — savstarpējos konfliktus, jau agrīnā jaunībā Zamenhofs nonāca pie atziņas, ka mākslīga valoda, kura nebūtu dzimtā nevienam no runātājiem, varētu palīdzēt atrisināt savstarpējos konfliktus.[2]
Mācoties ģimnāzijā Varšavā Zamenhofs apguva arī angļu, franču, latīņu un sengrieķu valodu. 1878. gadā (19 gadu vecumā) radās pirmie "universālās valodas" (Lingwe uniwersala) modeļi. 1885. gadā Zāmenhofs pabeidza studijas universitātē un sāka strādāt par acu ārstu Varšavā.
1887. gadā Zamenhofs publicēja darbu — Lingvo internacia. Antaŭparolo kaj plena lernolibro un parakstīja to kā Doktoro Esperanto, kas kļuva par jaunās valodas nosaukumu.[2] Atlikušo mūžu strādāja par ārstu, paralēli tulkodams pasaules literatūru esperanto valodā. Laika posmā no 1907. līdz 1917. gadam astoņas reizes nominēts Nobela miera prēmijai, bet šo apbalvojumu nav ieguvis.[3]
Miris 1917. gadā Varšavā, apglabāts Varšavas ebreju kapos. Zamenhofam un viņa sievai Klarai Zamenhofai (1863—1924) bija trīs bērni. Visa ģimene iesaistījās esperanto kustībā. Zāmenhofu dēls Adams Zamenhofs (1888—1940) un meitas Zofja Zamenhofa (1889—1942) un Lidja Zamenhofa (1904—1942), vēlāk visi gāja bojā holokaustā.[2] Izglābās tikai mazdēls (Adama Zāmenhofa dēls), slēpjoties zem izdomāta vārda Kšištofs Zaleskijs, ko vēlāk daļēji saglabāja — Luijs Kristofs Zaleski-Zamenhofs (1925—2019).[4] Mazdēls kļuva par inženieri, iesaistījās esperanto kustībā un nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam. Mazdēla meita Margareta Zaleskija-Zamenhofa arī ir kļuvusi par aktīvu esperantisti.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1920. gadiem Ludviga Zamenhofa dzimšanas dienā 15. decembrī tiek atzīmēta Zamenhofa diena jeb Esperanto diena.[5]
Japāņu Oomoto reliģija godina Zamenhofu kā dievību, uzskatot, ka: "Zamenhofa gars pat tagad turpina darboties kā eņģeļu valstības misionārs; tāpēc viņa gars tika dievināts Senrei-ša svētnīcā".[6]
Zamenhofa vārdā nosaukta mazā planēta, kā arī ielas, parki, tilti un laukumi daudzās pasaules pilsētās, piemēram, Ludvika Zamenhofa laukums Ščecinā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Esperanto: Its origins and early history». Prace Komisji Spraw Europejskich PAU. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. novembrī. Skatīts: 2021. gada 17. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Birth of Ludwig Zamenhof, creator of Esperanto». historytoday.com.
- ↑ «Louis Lazare Zamenhof». nobelprize.org.
- ↑ «Dobrzyński, Roman. La Zamenhof-strato. Verkita laŭ interparoloj kun d-ro L.C. Zaleski-Zamenhof». esperanto-ondo.ru.
- ↑ «Esperanto Day at Google». Esperanto-USA.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. decembrī. Skatīts: 2021. gada 17. aprīlī.
- ↑ «Demandoj kaj Respondoj». oomoto.or.jp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludviks Zamenhofs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|