Luminiscence
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Luminiscence ir spontāna elektromagnētiskā starojuma emisija, kuru neizsauc melna ķermeņa starojums, bet gan enerģijas atbrīvošana elektronu pārejas no ierosināta uz pamatstāvokli rezultātā. [1]
Luminiscenci dēvēt par auksto gaismu. Emitēta starojuma viļņa garums ir optiskajā diapazonā, kurš ietver daļu ultravioletās, visu redzamās un daļu infrasarkanās gaismas diapazona jeb no 430 līdz 750 nanometriem (nm).
Svarīgi saprast, ka luminiscence fundamentāli atšķiras no kvēles jeb melna starojuma. Kvēli izsauc augsta materiāla temperatūra un novērojama visiem elementiem, kuri nemaina agregātstāvokli augstajā temperatūrā. [2]
Kvēli tipiski novēro no 550 °C līdz 1300 °C , bet luminiscence vispārīgā gadījumā nav atkarīga no materiāla temperatūras un novērojama no 3 K līdz agregātstāvokļa maiņas robežai.
Tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Luminiscenci iedala attiecīgajos tipos:
- Ķīmiskā luminiscence — gaisma tiek emitēta ķīmiskās reakcijas rezultātā;
- Bioluminiscence — gaisma tiek emitēta bioķīmiskās reakcijas rezultātā;
- Elektroķīmiskā luminiscence — gaisma tiek emitēta elektroķīmiskās reakcijas rezultātā;
- Lyoluminiscence — gaisma tiek emitēta ierosinātas cietvielas izšķīdināšanas rezultātā;
- Candoluminiscence — gaisma tiek emitēta materiālam sasniedzot konkrētu temperatūru, bet emitējot īsāka viļņa garuma starojumu kā to, kuru nosaka melna ķermeņa starojums;
- Kristaluminiscence — gaisma tiek emitēta kristalizācijas procesa laikā;
- Elektroluminiscence — gaismas emisiju izsauc elektronu plūsma materiālā;
- Katodoluminiscence — gaismas emisiju izsauc apstarošana ar elektroniem;
- Mehāniskā luminiscence — mehāniskā mijiedarbība ar cietvielu izsauc gaismas emisiju;
- Triboluminiscence — gaismas emisiju izsauc kristālisko saišu saraušana. Saišu saraušanu var izsaukt materiāla skrāpēšana, spiešana vai beršana;
- Fraktoluminiscence — gaismas emisiju izsauc kristālisko saišu saraušana materiālam plīstot jeb plaisai izplatoties;
- Pjezoluminiscence — materiāliem, kuriem novērojams pjezoelektroskais efekts un fluorescence vai fosforescence, efektu sauc par pjezoluminiscenci nevis par triboluminiscence. Gaismas emisiju izsauc materiāla spiešana, stiepšana vai potenciāla starpības radīšana.
- Sonoluminiscence — gaisma tiek emitēta skaņas radītu gaisa burbuļu eksplozijas rezultātā šķidrumos
- Fotoluminiscence — gaismas emisiju izsauc fotonu absorbcija;
- Fluorescence — fotoluminiscences apakštips. Elektronu pāreja novērojama no singleta uz singleta līmeni. Dzīves laiks pāris nanosekundes ();
- Fosforescence — elektronu pāreja novērojama no tripleta uz singleta līmeni. Dzīves laiks var būt no dažiem simtiem nanosekunžus līdz vairākām minūtēm ();
- Radioluminiscence — gaismas emisiju izsauc jonizējošais starojums;
- Termoluminiscence — gaismas emisiju izsauc elektronu atbrīvošana no ķērājcentriem jeb režģa defektiem termiskās enerģijas paaugstināšana jeb ierosināta materiāla uzsildīšana; [3][4]
- Krioluminiscence — gaismas emisiju izsauc materiāla atdzesēšana.
Pielietojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Katru luminiscences tipu var un pielieto.
- LED jeb gaismu emitējošās diodes balstās uz elektroluminiscences; [5]
- Fosforescences tiem izmantota gan dekoratīvajos dizaina elementos, gan aviācijas un navigācijas instrumentos;
- Fosforescenci izmanto lampās un lāzeros;
- Termoluminiscenci izmanto:
- Termoluminiscences dozimetros; [6]
- Termoluminiscences termometros;
- Iežu vecuma noteikšanai.
- Neinvazīvos dzīvnieku un augu pētījumos; [7]
- Ķīmisko vielu analīze;
- Jonizējoša starojuma reģistrācijai; [8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Современная высшая школа: инновационный аспект». International Institute of Design and Service.
- ↑ "An Introduction to Practical Chemistry, including Analysis". BMJ s1-12 (24): 663–663. 1848-11-29. doi:10.1136/bmj.s1-12.24.663. ISSN 0959-8138.
- ↑ Introduction to Radiological Physics and Radiation Dosimetry. Weinheim, Germany : Wiley-VCH Verlag GmbH. 2007-12-29. 264–291. lpp. ISBN 978-3-527-61713-5.
- ↑ Thermoluminescence of Solids. Cambridge University Press. 1985-05-23. 64–126. lpp. ISBN 978-0-521-24520-3.
- ↑ Carbon nanotubes : advanced topics in the synthesis, structure, properties, and applications. Berlin : Springer. 2008. ISBN 978-3-540-72865-8. OCLC 233973272.
- ↑ Ginjaume, M. (2010-12-15). "Performance and approval procedures for active personal dosemeters". Radiation Protection Dosimetry 144 (1-4): 144–149. doi:10.1093/rpd/ncq457. ISSN 0144-8420.
- ↑ K. SIEGBAHN. Alpha-, Beta- and Gamma-Ray Spectroscopy. Elsevier, 1968. 79–202. lpp. ISBN 978-0-7204-0083-0.
- ↑ Bhardwaj, D.M; Jain, D.C; Rao, K.V.R; Kumar, Ravi; Singh, Fouran; Gupta, R.P (2004-08). "Photoluminescence and atomic force microscopic studies on pre- and post-irradiated ruby with Ni6+ ion". Nuclear Instruments and Methods in Physics Research Section B: Beam Interactions with Materials and Atoms 222 (3-4): 533–537. doi:10.1016/j.nimb.2004.03.066. ISSN 0168-583X.