Baltvēdera erickiņš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Luscinia phaenicuroides)
Baltvēdera erickiņš
Luscinia phaenicuroides
(Gray & Gray, 1847)
Baltvēdera erickiņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaMušķērāju dzimta (Muscicapidae)
ĢintsLakstīgalas (Luscinia)
SugaBaltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides)
Sinonīmi
  • Hodgsonius phoenicuroides
  • Hodgsonius phaenicuroides
Baltvēdera erickiņš Vikikrātuvē

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae). Sastopams Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[1] Baltvēdera erickiņam ir divas pasugas.[2] Nesenā pagātnē tika sistematizēts monotipiskā ģintī, bet kopš 2010. gadā saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem tiek klasificēts lakstīgalu ģintī.[3][4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēdera erickiņš mājo kalnu mērenās joslas un subtropu mežos: Butānā, Ķīnā, Indijā, Laosā, Mjanmā, Nepālā, Pakistānā, Taizemē un Vjetnamā.[1][5] Atkarībā no ģeogrāfiskās vietas ligzdošanas areāls var būt dažādos augstumos, piemēram, Ķīnā virs 2100 m virs jūras līmeņa, bet Himalajos virs 3500 m. Ziemo ne augstāk par 1500 m virs jūras līmeņa.[6]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauna baltvēdera erickiņa mātīte

Baltvēdera erickiņš ir slaids dziedātājputns ar īsiem spārniem un garu asti, kurai ir pakāpenisks astes gals.[6] Ķermeņa garums 18—19 cm, svars 22—25 g.[7]

Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums tumši zils ar baltu vēderu, ugunīgi rudiem laukumiem uz astes sānu spalvām un diviem maziem, baltiem punktiem uz spārniem. Mātīte apspalvojums gaiši brūns vai olīvzaļš uz muguras, sāni un vēders rudi brūni, pazode un vēdera pats centrs balti, astes spalvas kastaņbrūnas. Pirmajā gadā tēviņš līdzīgs mātītei, tikai ir par to tumšāk brūns. Uz galvas, krūtīm, muguras un astes nedaudz zilgans tonis. Jaunajiem putniem uz muguras ir gaišs, sarkanbrūns raibumojums, pavēderē tumšs raibumojums.[7][8][9]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēdera erickiņš mājo mežmalās, uzturoties pamežā un krūmājos.[7] Ir nometnieks vai migrē īsas distances. Vasarā uzturas kalnos krūmu zonā, meža līnijas tuvumā, pundurbērzu, rododendru un kadiķu audzēs, garu un kuplu augu biežņā, ziemā ielejās, biezu subtropu mežu krūmājos, bambusu audzes ieskaitot.[6][7][9] Baltvēdera erickiņš ir ļoti uzmanīgs un kautrīgs putniņš, bet reizēm novērojams sēžam koku galotnēs vai uz akmeņiem, galvenokārt, kad dzied.[6][8] Parasti var novērot pa vienam vai ligzdošanas sezonā pa pāriem, taisnā un zemā lidojumā pārlaižoties no viena krūma uz otru.[6]

Barošanās ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēdera erickiņš barojas uz zemes biezu krūmu aizsegā vai uz krūmu apakšējiem zariem. Pārvietojas lēcieniem vai skrienot. Barojas galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem. Rudenī arī ar ogām.[6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēdera erickiņa ola

Baltvēdera erickiņi veido monogāmus pārus. Himalajos ligzdošanas sezona sākas maija beigās un beidzas augustā.[6] Ligzda masīva, kausveida, vīta no sausas zāles, lapām un saknītēm, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, dzīvnieku matiem un spalvām. Jo erickiņi ligzdo augstāk kalnos, jo ligzdas iekšējā kārta biezāka. To būvē pāris kopīgi.[6][7] Ligzda atrodas kalnu saulainajās nogāzēs zemos krūmos, parasti līdz 0,75 m augstumam, retos gadījumos līdz 1,5 m. Var atrasties arī uz zemes zem kupliem augu ceriem vai krūmiem. Dējumā 2—3 debeszilas vai zilizaļas olas, retumis 4 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas, bet augstu kalnos līdz 16 dienām. Perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 12—16 dienu vecumā. Sezonā parasti viens perējums, bet, iespējams, zemākajos kalnu reģionos ir divi perējumi. Baltvēdera erickiņam ir visgarākā ligzdošanas sezona no visiem augstkalnos ligzdojošajiem putniem.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēdera erickiņam ir 2 pasugas:[2]

  • Luscinia phaenicuroides phaenicuroides — nominālpasuga, ligzdo Himalajos un Mjanmas rietumos;
  • Luscinia phaenicuroides ichangensis — ligzdo Mjanmas ziemeļaustrumos un austrumos, Ķīnas centrālajā daļā un Indoķīnas ziemeļos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Species of Thailand: White-bellied redstart
  2. 2,0 2,1 World ~Bird List: Chats, Old World flycatchers
  3. Sangster, G.; Alström, P.; Forsmark, E.; Olsson, U. (2010). "Multi-locus phylogenetic analysis of Old World chats and flycatchers reveals extensive paraphyly at family, subfamily and genus level (Aves: Muscicapidae)". Molecular Phylogenetics and Evolution. 57 (1): 380–392. PMID 20656044. doi:10.1016/j.ympev.2010.07.008
  4. Gill, Frank; Donsker, David, eds. (2016). "Chats, Old World flycatchers". World Bird List Version 6.2. International Ornithologists' Union. Retrieved 20 May 2016.
  5. IUCN: Hodgsonius phaenicuroides
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 6,8 Robins and Chats
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Alive: White-bellied Redstart (Hodgsonius phaenicuroides)
  8. 8,0 8,1 Birds of Nepal
  9. 9,0 9,1 A Photographic Field Guide to the Birds of India, Pakistan, Nepal, Bhutan, Sri Lanka and Bangladesh

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]