Pāriet uz saturu

Lāčplēsis (eposs)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par eposu. Par citām jēdziena Lāčplēsis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lāčplēsis
Autors(-i) Andrejs Pumpurs
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda latviešu
Temats(-i) Lāčplēsis
Žanrs(-i) drāma
Izdota 1888. gadā
ISBN 978-9934-0-0055-3

"Lāčplēsis" ir 1888. gadā izdots Andreja Pumpura eposs.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Nozīmīgu impulsu autoram sniedza somu eposs "Kalevala" (1835) un tā ierosmē tapušais igauņu eposs "Kalevipoegs" jeb "Kalevdēls" (1857—61). Eposa "Lāčplēsis" tapšanā izmantota 13. gadsimtā tapusī Livonijas Indriķa hronika un Apgaismības laikmeta vācu publicista Garlība Merķeļa darbu motīvi.[1]

Eposu izdeva 1888. gadā III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laikā.[2] "Lāčplēsis" balstīts uz tautas teikām un radīts tautiskā romantisma periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, to uzskata par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis Lāčplēsis un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli Laimdota, Spīdala, Kangars, Melnais bruņinieks. Eposa rokraksts gāja bojā Pirmajā pasaules karā, tomēr vēlāk atrada pirmizdevuma eksemplārus ar Pumpura sākotnējā varianta labojumiem, kurus 1947. gadā iestrādāja eposa atjaunotā teksta izdevumā.[3]

Nācijas kolektīvajā atmiņā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eposa sižets izmantots vairākkārt: Raiņa lugā "Uguns un nakts", Fallija lugā "Lāčplēsis", Aleksandra Rusteiķa kinofilmā "Lāčplēsis", Jāņa Mediņa operā "Uguns un nakts", Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā "Lāčplēsis" un citos darbos.

Andreja Pumpura eposā radītie tēli iekļauti nozīmīgu arhitektūras objektu un pieminekļu mākslinieciskajā koptēlā, piemēram, Saeimas nama fasādē (1922), rakstnieka kapa piemineklī (1929), piemineklī Jelgavas atbrīvotājiem (1932), kā arī Brīvības pieminekļa veidolā Rīgā (1935), izmantoti Latvijas Pasta pastmarku dizainā.[1]

Augstākais Latvijas militārais apbalvojums laika periodā no 1920. gada līdz 1940. gadam, ko piešķīra par nopelniem Latvijas Neatkarības karā un latviešu strēlnieku cīņās, bija Lāčplēša Kara ordenis.[1]

Tulkojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eposs "Lāčplēsis" tulkots vismaz 13 svešvalodās — igauņu, lietuviešu, krievu, poļu, japāņu, somu, čehu, holandiešu, dāņu, armēņu, angļu, altajiešu, spāņu valodā.[4][5] 2007. gadā tulkots angļu valodā (Bearslayer). Šo tulkojumu veicis Artūrs Kroplijs (Arthur Cropley), bet izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.[6] 2013. gadā izdots tulkojums armēņu valodā. Tulkojuma veikšanai Fēlikss Bahčinjans veltījis aptuveni piecpadsmit gadus, kopš 1998. gada, kad to pamudinājis darīt Māris Čaklais.[7] Salīdzinoši ātrāk "Lāčplēsis" iztulkots krievu valodā. Vladimirs Deržavins to esot veicis pusotra mēneša laikā, sākot ar 1941. gada marta vidu.[8] Deržavina, kā tulkotājs to raksturo, burtiskais tulkojums līdz 1988. gadam izdots sešas reizes, bet 1983. gadā izdots jauns atdzejojums krievu valodā, to veica Ludmila Kopilova.[9] Vladimira Deržavina 1948. gada tulkojums[10] izmantots kā pamats, lai eposu "Lāčplēsis" tulkotu citās valodās, piemēram, šādi tas tulkots japāņu valodā.[11] Japāņu valodā tulkojis Ipei (citviet Ipejs, arī Ipeki) Fukuro. "Krievu tulkojumu viņam iedevis padomju vēstnieks Japānā."[10] Informācija par izdevumiem japāņu valodā nav pilnīga. Atbilstoši žurnālā "Karogs" publicētajai informācijai "Lāčplēsis" izdots vismaz deviņas reizes no 1954. gada, kad izdots pirmais "Lāčplēša" tulkojums japāņu valodā, līdz 1967. gadam, kad iznācis devītais izdevums. Kopējais metiens esot 200 000 eksemplāri, un viss strauji izpārdots.[10] Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs apzinājis 1956. gadā izdotu izdevumu, kura metiens esot bijis 200 eksemplāri.[12] 2017. gadā izdots tulkojums spāņu valodā, to tulkojis Latvijā dzīvojošais spāņu literāts Migels Anhels Peress Sančess.[5]

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ojārs Lāms. "Lāčplēša zvaigznājs". Rīga: Zinātne, 2008.
  • "Lāčplēša ceļš pasaulē". Sast. Ausma Cimdiņa un Ojārs Lāms. Rīga: Zinātne, 2010.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Benedikts Kalnačs. «Andrejs Pumpurs». enciklopedija.lv (latviešu), 2022-07-22. Skatīts: 2022-12-17.
  2. ↑ Par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis"
  3. ↑ «Par ko cīnās Lāčplēsis?». lsm.lv. 2021. gada 14. februārī. Skatīts: 2021. gada 14. februārī.
  4. ↑ Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis — joprojām dzīvs», Neatkarīgā Rīta Avīze, 2013, 26. jūlijs; Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā "Lāčplēsis"», Laiks, Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Eposa «Lāčplēsis» tulkojums spāniski - pusotra gada darbs» (latviešu). Skatīts: 2017-12-07.
  6. ↑ Pumpurs, Andrejs. Bearslayer, tulk. A. Kroplijs. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2007, 368 lpp. ISBN 9984-802-54-X
  7. ↑ «Pumpura Lāčplēsis iztulkots arī armēniski», LETA, 2013, 18. novembris.
  8. ↑ «A. Pumpura «Lāčplēsi» tulko krievu valodā», Cīņa, Nr. 101, 1941, 9. maijs, 3. lpp.
  9. ↑ Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā "Lāčplēsis"», Laiks, Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 «Lāčplēsis Japānā», Karogs, 1967, marts.
  11. ↑ Rudzītis, Jāzeps. ««Lāčplēsis» krievu valodā», Padomju Jaunatne, 1988, 24. augusts.
  12. ↑ Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis — joprojām dzīvs», Neatkarīgā Rīta Avīze, 2013, 26. jūlijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lāčplēsis_(eposs)&oldid=3787089"